Ukrainas kara 1015. diena. Jaunākā informācija [papildināts 20:00]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 4. decembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

20:00. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ceturtdien dosies uz Maltu, lai piedalītos Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) samitā.

Tā būs Lavrova pirmā vizīte kādā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

18:47. Vienīgais veids, kā panākt politisku risinājumu Krievijas sāktajam karam Ukrainā, ir likt tai pilnīgi nepārprotami saprast, ka tā nevar uzvarēt, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Slovākijas prezidentu Peteru Pellegrīni uzsvēra Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņaprāt, patlaban tie, "kuriem nav slinkums", mudina Ukrainu sēsties pie sarunu galda, būt saprātīgai, domāt par nākotni un diplomātiskiem risinājumiem, beigt karadarbību, taču šādi mudinājumi neizskan Krievijas virzienā. Rinkēvičs akcentēja, ka aizvadīto dienu, nedēļu laikā, sekojot līdzi tam, ko saka Krievijas vadošās personas, faktiski tiek noraidītas jebkāda veida sarunas.

"Tiek runāts, ka "speciālās militārās operācijas" mērķi ir jāizpilda. Atcerēsimies, ka "militārās operācijas" mērķis bija gāzt Ukrainas valdību, samazināt Ukrainas bruņotos spēkus un kaut kāda mistiska denacifikācija, ko neviens, iespējams, izņemot pašus krievus, nav sapratis," preses konferencē uzsvēra Latvijas prezidents.

17:47. Galvenais NATO uzdevums ir atturēt Krieviju un palīdzēt Ukrainai, alianses ārlietu ministru sanāksmē šonedēļ uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Braže norādīja, ka alianses problēma ir Krievija, kas pati neapstāsies. Viņasprāt, Krievijas centieni ekselēt karadarbību pret Ukrainu, tai skaitā, piesaistot Ziemeļkorejas militāros spēkus, kā arī ikdienā veicot agresīvas un destabilizējošas hibrīdkara darbības pret NATO sabiedrotajiem, apliecina tās gatavību ilgtermiņa konfrontācijai.

"Mums ir jāizmanto visi pieejamie instrumenti - militāri, diplomātiski, ekonomiski, lai stratēģiski un efektīvi ierobežotu tās spējas atjaunot bruņotos spēkus un kopumā apdraudēt eiroatlantisko drošību," norādīja Latvijas ārlietu ministre, uzsverot, ka "Krieviju jāiegrožo un jāapstādina".

16:59. Jebkāda veida sarunas ir iespējams tikai ar Ukrainu, bet ne par Ukrainu, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Slovākijas prezidentu Peteru Pellegrīni uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Pellegrīni preses konferencē atzīmēja, ka Slovākijā ir izplatīts uzskats par diplomātisku, ne militāru kara risinājumu. Viņš arī norādīja uz Slovākijas gatavību sēsties ar Krieviju pie sarunu galda, bet tikai tad, ja tas notiks pēc abām valstīm - Krievijai un Ukrainai - vienlīdzīgiem noteikumiem.

Rinkēvičs žurnālistiem akcentēja, ka tikšanās laikā ar Slovākijas prezidentu viņš paudis Latvijas viedokli un vērtējumu par Krievijas agresīvo darbību un vajadzību turpināt atbalstīt Ukrainu. Viņš pieminēja, ka Latvijas nostāja ir skaidri zināma gan kolēģiem NATO, gan Eiropas Savienībā, gan arī Slovākijas prezidentam.

16:28. Slovākija no saviem krājumiem vairs nevar piedāvāt Ukrainai nekādus ieročus, jo rezerves ir izsīkušas, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču teica Slovākijas prezidents Peters Pellegrīni.

Viņš atzīmēja, ka Slovākija diezgan lielā apmērā ir palīdzējusi Ukrainai. Pellegrīni sacīja, ka valdības veiktās investīcijas aizsardzībā ir svarīgas, lai turpinātu nodrošināt Ukrainu ar munīciju. Tāpat Slovākija, kura saražo vairāk elektroenerģijas, var to eksportēt uz kaimiņvalsti, ņemot vērā, ka Ukrainas enerģētikas infrastruktūra lielā mērā ir iznīcināta.

"Mēs ļoti labi apzināmies, ka, iespējams, gaidāms otrs migrācijas vilnis, ko radīs nevis iebrukums, kā tas bija pirms diviem gadiem, bet elektroenerģijas un dzīvē nepieciešamo resursu nepieejamība. Mums tam ir jābūt gataviem. [..] Mums nesagādās problēmas palīdzēt Ukrainai arī otrajā migrācijas vilnī," teica Pellegrīni.

15:29. Slovākijas premjerministra Roberta Fico nākamgad plānotā brauciena uz Maskavu mērķis nav attaisnot Krievijas agresiju vai slavināt tur pastāvošo režīmu, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem apgalvoja Slovākijas prezidents Peters Pellegrīni.

Pēc Pellegrīni vārdiem, Fico esot iecerējis izmantot 9.maija svinības Maskavā, "lai pateiktos Padomju Savienībai par nestajiem upuriem Čehoslovākijas atbrīvošanā". Pellegrīni klāstīja, ka "visi uzskata, ka Sarkanā armija un Rumānijas armija Otrā kara beigās mūs atbrīvoja".

Slovākijas prezidents atzina, ka Fico lēmums ir radījis dažas domstarpības un protestus, taču vizīte pagaidām vēl neesot apstiprināta.

Kā ziņots, Slovākijas premjerministrs ir pieņēmis Krievijas diktatora Vladimira Putina uzaicinājumu 9.maijā apmeklēt Maskavu, lai piedalītos Otrā pasaules kara beigu 80.gadadienas svinībās. Vairāk šeit.

13:21. Krievijas karaspēks iecerējis sākt uzbrukumu Hersonai un Dņepras šķērsošanai jau ir nodrošinātas 300 laivas, britu laikrakstam "Financial Times" sacīja Hersonas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins.

Kā vēsta laikraksts, Ukrainas amatpersonām ir aizdomas, ka šis uzbrukums ir daļa no Krievijas plāna palielināt spiedienu uz Kijivu pirms Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā, paātrinot ieguvumus kaujas laukā un gatavojoties iespējamai ofensīvai pāri Dņepras upei.

Nesen krievi uzsāka lielu uzbrukumu Kazaku salai uz ziemeļaustrumiem no pilsētas, netālu no Nova Kahovkas. Hersona krieviem būtu lielāka balva nekā pilsētas, par kurām šobrīd notiek cīņa Donbasā, norāda laikraksts.

12:07. Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka neizslēdz iespēju, ka uz Ukrainu iespējamā pamiera uzraudzīšanai varētu tikt nosūtīti Vācijas karavīri, vēsta laikraksts "Die Welt".

"Ja starp Ukrainu un Krieviju tiks noslēgts pamiers, kā paudusi federālā ārlietu ministre Annalēna Bērboka, miera nodrošināšanai varētu tikt nosūtīti arī Vācijas karavīri," vēsta laikraksts.

10:05. Krievijā notikuši triecieni Rjazaņas Djagiļevas aviācijas bāzei un Novorosijskas ostai, pavēstīja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovalenko.

"Rjazaņa - triecieni Djagiļevas aviobāzei. Viena no galvenajām Krievijas stratēģiskās aviācijas aviobāzēm. Novorosijskā uzbrukts ostai, kurā Krievija bāzē raķešnesējus, kas piedalās Ukrainas apšaudē," platformā "Telegram" pavēstīja Kovalenko.

08:19. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 747 370 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1670 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9493 tankus, 19 450 bruņutransportierus, 21 002 lielgabalus un mīnmetējus, 1253 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1020 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 19 946 bezpilota lidaparātus, 2855 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 30 746 automobiļus un autocisternas, kā arī 3628 specializētās tehnikas vienības.

00:10 Krievu iebrucēji stiprina savu klātbūtni Dņepras līcī un Kinburnas kāpā - vienīgajā Nikolajevas apgabala teritorijā, kas joprojām ir okupēta. Krievijas spēki Kinburnā koncentrē artilērijas un pretgaisa aizsardzības vienības, kā arī pārveda kuteru divīziju no okupētās Sevastopoles. Krievijas Federācijas armija ieņēma kāpu pilna mēroga iebrukuma sākumā. Pretuzbrukuma laikā Ukrainas bruņotajiem spēkiem izdevās atkarot visas Nikolajevas apgabala teritorijas, izņemot Kinburnu.