Izkaitļotas abu kandidātu izredzes ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu

"Jaunajai vienotībai" (JV) jautājums par Latvijas Bankas prezidenta amatu šoreiz nebija tik principiāls, tādu uzskatu aģentūrai LETA pauda politologs Juris Rozenvalds.

Ņemot vērā, ka JV lēmumu pieņēma pēdējā brīdī, neizskatījās, ka partijai būtu skaidrība par to, ko viņi īsti grib, sprieda Rozenvalds.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) lēmums izvirzīt Latvijas Bankas prezidenta amatam "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu nevairo kopības sajūtu koalīcijā, teica Rozenvalds, vienlaikus "stipri" šauboties, ka tas "iedragās" koalīcijas stabilitāti.

Eksperta ieskatā, tāda "brīvība koalīcijā" vēl neliecina par šķelšanos. Viņaprāt, koalīcijas kopību un stabilitāti varēs novērot, kad parlaments balsos par Latvijas Bankas padomes locekļiem.

Rozenvalds uzskata, ka JV esošā koalīcija ir "diezgan komfortabla", apšaubot, ka tagad gribētu to nomainīt pret "diezgan agresīvo" "Apvienoto sarakstu" (AS) vai Nacionālo apvienību (NA).

Kā ziņots, uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izvirzīti trīs kandidāti - "Progresīvie" kopā ar "Jauno vienotību" (JV) izvirzījuši esošo prezidentu Mārtiņu Kazāku, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izvirzījusi Bērziņu, bet partija "Stabilitātei" - Pāvelu Kuzminu.

Bērziņu izvirzījuši arī atsevišķi Saeimas deputāti no NA un AS.

Saeimas ZZS frakcijā ir 16 deputāti, kā arī frakciju atbalsta deputāts Oļegs Burovs (GKR), kas nozīmē, ka Bērziņam ir vismaz 17 balsis.

Neoficiāli izskanējis, ka Bērziņu atbalstīs arī AS un NA, kas nozīmē, ka Bērziņš varētu iegūt 43 balsis.

Tāpat aģentūrai LETA zināms, ka Kazāku neatbalstīs "Latvija pirmajā vietā".

Saeimā JV frakcijai ir 25 deputāti, un frakciju varētu atbalstīt arī deputāts Igors Rajevs, kas kopā ar "Progresīvo" deviņām balsīm veido 35 balsis par Kazāku.