Lai informētu iedzīvotājus par 2025. gada budžetu, iztērēti teju 68 tūkstoši eiro (bez PVN)
Sabiedrības informēšana par 2025.gada valsts budžetu izmaksājusi 67 734 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Šā gada budžeta sociāli informatīvie materiāli tika izvietoti vairākos informācijas kanālos, tostarp nacionālajos laikrakstos un žurnālos - "Diena", "Latvijas Avīze", "Dienas Bizness", "Ieva", "Ir", "Kas Jauns", "Privātā Dzīve", kā arī "Sestdiena".
Tāpat informatīvie materiāli izvietoti reģionālajos laikakstos - "Alūksnes un Malienas Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Druva", "Dzirkstele", "Kurzemes Vārds", "Latgales Laiks", "Liesma", "Neatkarīgās Tukuma Ziņas", "Saldus Zeme", "Staburags", "Zemgales Ziņas", kā arī "Ziemeļlatvija".
Vienlaikus informācija par valsts budžetu izvietota arī ziņu portālos un sociālajos tīklos, tostarp "Delfi", "Latvijas Avīze", "Tv3", "Tvnet", "Apollo", "Inbox", "YouTube", "Facebook" un "Instagram".
Informācija par valsts budžetu izvietota arī sabiedriskā transporta pieturās un vides stendos Rīgā, Daugavpilī, Cēsīs, Jelgavā, Liepājā, Siguldā, Tukumā, Valmierā, Ventspilī.
Kā arī informatīvie materiāli izskanējuši radio stacijās - "Skonto", "Radio Tev", "Skonto plus", "Lounge FM" "SWH", "SWH+", "SWH Rock", "SWH Gold", "SWH LV", "EHR", "Superhits", EHR russkie hiti", kā arī "EHR latviešu hiti".
FM norādīja, ka ministrijas uzdevums ir nodrošināt, lai Latvijas sabiedrība saņemtu skaidru, saprotamu un pieejamu informāciju par valsts budžetu, tā ieņēmumiem, izdevumiem un plānotajām izmaiņām.
Šis pienākums ir būtisks, jo sabiedrības izpratne par budžeta veidošanas principiem un līdzekļu izlietošanu veicina uzticību valstij un stiprina ikviena iedzīvotāja atbildību par nodokļu godprātīgu nomaksu, akcentēja FM.
Vienlaikus ministrijā akcentēja, ka 2025.gadā valsts budžets nes sev līdzi vairākas pārmaiņas, kas ietekmēs gan strādājošos, gan uzņēmumus, gan pašvaldības. Tiek vienkāršota darbaspēka nodokļu sistēma, palielinot neto ienākumus lielākajai daļai strādājošo, kā arī ieviestas izmaiņas neapliekamā minimuma un minimālās algas apmēros.
Šīs izmaiņas sniegs papildu atbalstu vairāk nekā 95% strādājošo, kā arī palīdzēs veicināt Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas mērogā. Valsts budžetā 2025.gadā galvenā prioritāte ir valsts drošības stiprināšana, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu attīstību un atbilstību Eiropas Savienības fiskālajām prasībām.
FM norādīja, ka, izprotot, kur paliek nodokļos samaksātā nauda, sabiedrība redz tiešu saikni starp saviem ieguldījumiem un valsts sniegtajiem pakalpojumiem. Turklāt nodokļu izmaiņas, piemēram, darbaspēka nodokļu sistēmas vienkāršošana vai neapliekamā minimuma paaugstināšana, var tieši ietekmēt iedzīvotāju ienākumus un ikdienas dzīvi.
Jau ziņots, ka Saeima 6.decembra, vakarā pēc trīs dienas ilgām diskusijām pieņēma 2025.gada valsts budžetu un ar to saistītos likumus, paredzot, ka nākamgad valsts budžeta deficīts būs 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Par valsts budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 34 parlamentārieši.