Viena no Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) šā gada prioritātēm būs ražotāju atbildības sistēmas (RAS) darbības sakārtošana, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē norādīja KEM valsts sekretāre Līga Kurevska.
Apakškomisijas deputāti pauda, ka saziņā ar KEM vienosies par turpmāko darba procesu.
Kurevska uzsvēra, ka KEM šajā gadā plāno izstrādāt likuma iniciatīvu šī jautājuma sakārtošanai, tomēr pirms tam gribētu situāciju pārrunāt ar visiem nozares pārstāvjiem.
Tāpat Kurevska akcentēja, ka KEM pārņēmusi vides aizsardzības politiku pagājušā gada jūlijā.
Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora vietniece stratēģiskās attīstības un kontroles jautājumos Laura Anteina sēdē informēja, ka iepakojuma RAS izdevumi 2023. gadā kopumā bija 15,65 miljoni eiro.
Tostarp 51% veidoja savāktā izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku pārstrādes un reģenerācijas izmaksas - izmaksas izvešanai no Latvijas teritorijas pārstrādei vai reģenerācijai. Savukārt 24% bija izlietotā iepakojuma un vienreizlietojamo trauku savākšanas un pieņemšanas izmaksas, tostarp maksa atkritumu apsaimniekošanas operatoram, kuram ir atbilstoša atļauja atkritumu apsaimniekošanai, kā arī izmaksas, kas ir saistītas ar faktisku atkritumu savākšanu un pārvadāšanu līdz reģenerācijas iekārtai.
Pa 9% izdevumu sadalījumā veidoja risks, kā arī administratīvās izmaksas, tostarp reģistrācijas, informācijas un ziņošanas prasību nodrošināšanai, pārskata sagatavošanai, bet 4% bija izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku apsaimniekošanas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, tostarp atkritumu dalītās vākšanas laukumu uzturēšana, atkritumu savākšanas punktu uzturēšana, tirdzniecības vietās izvietoto atsevišķu atkritumu veidu savākšanas punktu uzturēšana, konteineru izvietošana dalītai vākšanai pie tiešajiem atkritumu radītājiem - ražotājiem, tirdzniecības vietām, daudzdzīvokļu mājām.
Vienlaikus 2% veidoja komunikācijas pasākumu izmaksas, kamēr ar apsaimniekošanas plāna īstenošanu saistītas izmaksas bija 1%, savukārt 0,5% bija atkritumu uzglabāšanas izmaksas.
Anteina norādīja, ka dati par 2024. gadu pagaidām vēl nav pieejami.
Deputāts Māris Sprindžuks (AS) komisijas sēdē sacīja, ka VVD norādītos datus ir grūti vērtēt, ja nav informācijas par to, kā ir mainījusies patērētāju uzvedība un šķiroto atkritumu proporcija salīdzinājumā ar nešķirojamiem atkritumiem.
Savukārt deputāts Ingmārs Līdaka (AS) pieļāva, ka VVD datos ir iekļauti arī lielie atkritumu radītāji, piemēram, mazumtirgotāji "Maxima", "Lidl". Viņš vaicāja, vai pastāv iespēja, ka šādi tirgotāji slēdz tiešos līgumus ar pārstrādātāju atsevišķiem atkritumu veidiem.
Anteina norādīja, ka šāda iespēja ir, ja atkritumu daudzums pārsniedz 20 tonnu, kā arī šādi gadījumi jau pastāv.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja pārskatīt noteikto 20 tonnu svara slieksni, lai arī mazāki tirgotāji varētu slēgt tiešos līgumus ar pārstrādātājiem.
Savukārt Anteina skaidroja, ka VVD šobrīd vadās pēc noteiktā regulējuma. Tāpat arī VVD nevērtē RAS uzņēmumu darbības finanšu rādītājus.
Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Normunds Šmits (AS) norādīja, ka ir jāsaprot, kas kontrolē RAS uzņēmumu darbības finanšu rādītājus, ja VVD tos nekontrolē.
Mairita Lūse (P) apakškomisijas sēdē minēja, ka ir jāsaprot VVD kompetence - šī iestāde dara to, kas tai uzlikts, un pašlaik VVD nav pienākuma vērtēt, kā izmaksas veidojas un vai tās ir pamatotas.
Sprindžuks akcentēja, ka atkritumu apsaimniekošanas sistēma būtu jāsakārto tāpat, kā 10-20 gadu laikā ir sakārtota regulatora sistēma siltumapgādē un ūdenssaimniecībā.
Latvijas Alus darītāju savienības pārstāvis Pēteris Liniņš komisijas sēdē sacīja, ka problēma, kas pašreiz pasliktina RAS, ir tā, ka "rēķini, kas tiek izrakstīti ražotājiem, ir par periodu uz priekšu un tas pats par sevi paredz ačgārnu sistēmu".
Liniņš skaidroja, ka tirgotājs nav motivēts savākt vairāk atkritumu, ja samaksāts par konkrētu apjomu. Savukārt, ja tiks savākts mazāks atkritumu apjoms, būs soda nauda, ko tāpat samaksās ražotājs.
Tāpat Liniņš uzsvēra, ka dabas resursu nodoklis (DRN) būtu jāatdala atsevišķi no pakalpojuma maksas rēķinos, jo šobrīd "viss salikts vienā maisā" un nav skaidrs, cik ir reālā pakalpojuma maksas daļa. Tā kā pakalpojuma maksā tiek iekļauts DRN, tas tiek aplikts ar nodokli, tādējādi ražotāji tiek aplikti ar nodokli dubultā, sacīja Liniņš, norādot, ka šāda situācija nav pieļaujama.
Viņš arī uzvēra, ka ir nepieciešama uzraudzība no valsts puses, līdzīgi kā dzērienu iepakojuma depozīta sistēmai, kuru uzrauga regulators.
Liniņš arī akcentēja, ka ir jādomā, kā veicināt konkurenci RAS jomā, jo "lielāka konkurence nodrošinātu zemākas cenas".
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure piekrita Liniņa norādīto problēmu būtiskumam. Tāpat viņa atzīmēja, ka ir jāpanāk caurspīdīgums pakalpojumu rēķinos, ko varētu nodrošināt regulators.
Kurevska sacīja, ka cenas regulēšana ir viens no risinājumiem, bet tas varētu būt galējais risinājums. Pirms tam jādomā par citiem risinājumiem - peļņas ierobežojošo procentu noteikšanu vai uz vājāku regulēšanas režīmu, jo tas nozīmētu mazākas izmaksas par regulēšanu.
"Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis sacīja, ka Latvijā 2023. gadā bija pieci RAS uzņēmumi - "Latvijas zaļais punkts", "Zaļā josta", "Eko sistēmas", "AJ Power Recycling" un "Zaļais centrs".
Zakulis atgādināja, ka kopējais mērķis ir samazināt plastmasas daudzumu, kas nonāk apkārtējā vidē, un viens no veidiem, kā to izdarīt, ir pāriet no nepārstrādājamas plastmasas un pārstrādājamu.
Viņš arī norādīja, ka sarunās ar tirgotājiem secināts, ka 80% no tirgū novietotā ir pārstrādājami iepakojumi, bet 20% ir nepārstrādājami.