Eksperts skaidro, kāpēc Kremlis noraida 30 dienu pamiera līgumu

Ticami, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina palīga Jurija Ušakova ASV piedāvātā 30 dienu pamiera ar Ukrainu negatīvais vērtējums saskan ar Kremļa oficiālo nostāju, aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis.

Jau ziņots, ka Ušakovs ceturtdien negatīvi novērtējis ASV priekšlikumu, apgalvojot, ka tas vienīgi došot Ukrainas armijai atelpu. Putina palīgs arī norādījis, ka Krievija vēlas "ilgtermiņa miera risinājumu", kas nodrošinātu Maskavas "leģitīmās intereses". Vairāk šeit.

Cepurītis akcentēja, ka Putina palīga pozīcija padara šos izteikumus augsti ticamus, jo Ušakovu nevar salīdzināt ar citiem tā saucamajiem Kremļa propagandistiem, kuru uzdevums ir paust košus, radikālus viedokļus.

Turklāt, pēc Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktora paustā, Ušakovs ir tuvu stāvošs arī Krievijas politikas veidošanā.

Eksperts norādīja, ka Ušakova izteikumi drīzāk skatāmi kontekstā ar to, ka Krievija grib iegūt sev labumus, tāpēc sākotnēji tiek pateikts, ka 30 dienu uguns pārtraukšana, kas izstrādāta Ukrainas un ASV amatpersonu tikšanās laikā Saūda Arābijā, Krievijai nav izdevīga. Pēc Cepurīša domām, Krievija centīsies panākt, lai ASV Krievijai kaut ko sniegtu apmaiņā pret 30 dienu pamieru.

Taujāts, ko Krievija varētu gribēt no ASV, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors piekrita, ka viens no jautājumiem varētu būt pret Krieviju noteikto sankciju atcelšana, taču būtiski ir jautājumi par teritoriālajām koncesijām Ukrainā. Tāpat viņš pieminēja baumas par Krievijas centieniem panākt, lai no Kurskas reģiona tiktu atvilkti Ukrainas spēki.

"Krievija var prasīt daudz, jo tās mērķi nav mainījušies. Krievija centīsies panākt Ukrainas militāro neitralitāti un mazspēju, Ukrainas palikšanu ārpus NATO. Tāpat tā gribēs, lai Ukraina paliek bez jebkādām drošības garantijām," teica Cepurītis.

Eksperts akcentēja, ka Krievija centīsies saglabāt kontroli pār visām iekarotajām teritorijām un izrādīs pretenzijas uz tiem Ukrainas apgabaliem, ko tā ir pasludinājusi par saviem - Donecku, Luhansku un Zaporižju. Tāpat Krievija uzstās uz varas maiņu Kijivā un arī uz citām lietām.

Līdz ar Ukrainas piekrišanu ASV piedāvātajam 30 dienu pamieram ASV atcēla pārtraukumu izlūkdatu apmaiņā un atsāka sniegt Ukrainai militāro palīdzību. Jautāts, vai ASV prezidents Donalds Tramps ir gatavs tikpat izlēmīgi rīkoties attiecībā arī uz Krieviju, ja tā no 30 dienu uguns pārtraukšanas atteiksies, Cepurītis norādīja, ka tāda iespēja pastāv.

Viņš skaidroja, ka ASV pieeja ir bijusi "miers par katru cenu", taču līdz šim lielākais spiediens ir izdarīts uz Ukrainu. Eksperta ieskatā bumba tagad ir Krievijas pusē. Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors aicināja ņemt vērā, ka Krievijas ietekmēšanai ASV ir šaurāks instrumentu klāsts.

"Ja, piemēram, ASV uz galda liktu vēl lielāku militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, ja Krievija nepiekritīs 30 dienu uguns pārtraukšanai, tas varētu būt viens no punktiem, kas ļoti spēcīgi varētu mainīt Krievijas lēmumu pieņēmēju kalkulācijas," teica Cepurītis.

Kā vēstīts, lidmašīna ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašo sūtni Tuvo Austrumu jautājumos Stīvu Vitkofu nosēdusies Maskavā, vēsta aģentūra "Interfax".

Lidmašīna pacēlās no Kataras, kur Vitkofs trešdien piedalījās sarunās starp Izraēlas un palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" pārstāvjiem.

Dienu iepriekš Vitkofs piedalījās ASV un Ukrainas amatpersonu sarunās Džidā, Saūda Arābijā, kuru laikā Ukraina piekrita ASV piedāvātajai 30 dienu ilgajai uguns pārtraukšanai Krievijas uzsāktajā karā pret Ukrainu. Tagad tiek gaidīta Maskavas reakcija uz šo piedāvājumu.

Kā paziņojis Baltais nams, Vitkofs Maskavā pārrunās iespējamo miera noslēgšanu ar Ukrainu. Aģentūra "Bloomberg" vēsta, ka viņam paredzēta tikšanās arī ar Krievijas diktatoru Putinu.