Rajevskis: prezidenta piedāvātie grozījumi ir iespēju atdzīvināt "nomērdētos" referendumus

Ar Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča piedāvātajiem grozījumiem likumā par tautas nobalsošanu referendumi var atgriezties politikā kā elements, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu valstī, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs un sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" direktors Filips Rajevskis.

Rinkēvičs aicina Saeimu veikt grozījumus likumā par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu, rosinot no 10% līdz 5% samazināt sākotnēji pašiem iniciatoriem savācamo parakstu skaitu tautas nobalsošanu ierosināšanai par likumdošanas iniciatīvām, savukārt 10% parakstu sliekšņa sasniegšanai rosinot noteikt lielāku valsts līdzdalību.

Rajevska skatījumā, piedāvātajos grozījumos ir svarīga nianse - elektroniskā parakstīšanās. Politologs saredz, ka iedzīvotāji varētu parakstīties par likumprojektu, neizejot no savām mājām vai biroja. Viņaprāt, tas padarītu šo procesu ievērojami vienkāršāku un lētāku.

Manuprāt, tas ir ļoti pozitīvs solis uz priekšu, lai referendumi atgrieztos kā elements, kas ietekmē lēmumu pieņemšanas procesu valstī kopš brīža, kad tos nomērdēja ar prasību savākt aptuveni 150 000 pilsoņu balsis, lai iniciatīva vispār nonāktu līdz tautas nobalsošanai," teica politologs.

Taujāts, vai Valsts prezidenta piedāvātos grozījumus varētu atbalstīt Saeimā, Rajevskis sacīja, ka tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā politiķi ievēros saviem vēlētājiem dotos solījumus un publiskos izteikumus. Viņaprāt, gan opozīcijā, gan valdošajā koalīcijā ir vienprātība, ka referenduma kā instrumenta izņemšana no apgrozības nav normāla.

Politologs aicināja atcerēties 2012.gada referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, kāpēc izveidoja Satversmes kodolu un kāpēc ir jautājumi, kurus nevar risināt ar referenduma palīdzību. Viņa ieskatā, šo iemeslu dēļ referendums kā svarīgs instruments jautājumos, kur ir būtiski dot sabiedrībai tiesības izteikties, tika iznīcināts. Pēc Rajevska paustā, ja ņem vērā zemo uzticības līmeni valdībai un parlamentam, ir būtiski, lai sabiedrībai būtu pieejams šāds tiešās demokrātijas instruments.

Politologs atzīmēja, ka kopš 2021.gada referenduma ir izveidota sabiedrības līdzdalības platforma "Manabalss.lv", iespējams, tāpēc sākotnēji savācamo parakstu skaita slieksnis piedāvājumā nav samazināts zem 5% no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, jo ar grozījumiem nebūtu jāiznīcina šī platforma.

Viņaprāt, sistēma kļūst pakāpeniska - no sākuma iniciatīvu var ievietot platformā "Manabalss.lv" un skatīties, kāda ir atsaucība, un tad mēģināt savākt 5% balsu, turklāt tas viss noritētu elektroniski. Pēc Rajevska paustā, ja nedarbosies šie piedāvātie grozījumi, tad vajadzīgo balsu slieksnis būs jāsamazina vēl.

"Ir svarīgi šo procesu padarīt elektronisku un ieviest modernāku sistēmu, kur iedzīvotājs var pieiet pie sava datora un parakstīt iniciatīvu, ja tā iet pie sirds. Kad referenduma ierosināšana bija vieglāka, ne vienmēr izdevās savākt vajadzīgo parakstu skaitu, jo sabiedrība neatbalsta katru iniciatīvu," uzsvēra politologs.

Pašlaik, lai parakstu vākšanu varētu uzskatīt par sekmīgu, par iniciatīvu ir jāparakstās vismaz 10% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jeb aptuveni 150 000 Latvijas pilsoņu, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Tad likumdošanas ierosinājums var nonākt izlemšanai tautas nobalsošanā jeb referendumā.

Spēkā esošā kārtība paredz, ka iniciatīvas grupai ir jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) pilnīgi izstrādāts likumprojekts. Ja CVK to novērtē kā atbilstošu likuma prasībām, par iniciatīvu tiek sākta parakstu vākšana, kurā viena gada laikā jāsavāc vismaz 10% vēlētāju. Parakstīties var klātienē, piemēram, pie zvērināta notāra vai elektroniski. Ja par likumprojektu būtu parakstījušies ne mazāk kā 10% balsstiesīgo, CVK tas būtu jānosūta Valsts prezidentam, kurš to iesniegtu Saeimā, taču savākt tik daudz parakstu nekad nav izdevies.

Prezidenta Saeimā iesniegtā iecere paredz šo sākotnējo savācamo parakstu slieksni samazināt līdz viena divdesmitajai daļai jeb 5% no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Prezidents piedāvā spēkā esošo kārtību aizstāt ar divpakāpju parakstu vākšanu, kur pirmajā posmā savācamo parakstu skaitu samazinātu, tomēr beigu galā tomēr tāpat būtu jāsavāc 10% balsstiesīgo parakstu. Vairāk šeit.