Sandra Kalniete: Dombrovska panākumus nodrošināja lieli priekšdarbi

PIRMS VALDA DOMBROVSKA NOKLAUSĪŠANĀS EIROPAS PARLAMENTĀ biju uztraukusies, atzina EP deputāte, ETP grupas viceprezidente Sandra Kalniete, jo viņa zina, cik plašas politisko aizkulišu cīņas nākas izcīnīt, lai pati noklaušināšana notiktu gludi un šķietami garlaikoti © Eiropas Parlamenta publicitātes foto

«Man ir lepnums par valsti un lepnums par Valdi,» pēc Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieka Valda Dombrovska uzklausīšanas Eiropas Parlamentā teica Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta (EP) Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētāja vietniece. Par to, kādas bija Dombrovska apstiprināšanas aizkulises, kas ir aktuālākais EP un kas ir Sandras Kalnietes darba kārtībā saistībā ar ES sadarbību ar Ukrainu, saruna ar Sandru Kalnieti.

- Kādus priekšdarbus veica ETP grupa, Latvijas delegācija, lai sekmīgi notiktu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izpildviceprezidenta Valda Dombrovska noklausīšanās un apstiprināšana Eiropas Parlamentā?

- Vispirms jau tas ir paša Valda Dombrovska nopelns un panākums. Iepriekšējos piecos gados EK Valdis Dombrovskis ir pierādījis sevi kā ļoti profesionālu un taisnīgu komisāru un EK viceprezidentu. Viņš nebija ieņēmis skarbu un apsūdzošu toni ne attiecībā uz Itāliju, kurai bija lielas budžeta problēmas, ne arī uz Franciju, kuras budžeta deficīts pārsniedz budžeta deficīta normas.

Otrs nozīmīgs aspekts - Eiropadomes ieteiktā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena parlamenta grupu ietekmes līdzsvarošanai bija izveidojusi divus EK izpildviceprezidentu amatus - no sociālistiem piedāvājot tam vācieti Francu Timmermansu un no liberālās Renew Europe Margrētu Vestageri (Dānija), kā arī piedāvāja trešo izpildviceprezidenta amatu cilvēkam, kuram var uzticēties, ka tas neiztērēs ES budžetu nepamatotu ambīciju realizācijai - Valdim Dombrovskim. Sociālistu bažas saistījās ar to, ka budžeta daļa, kas paredzēta Franca Timmmermansa sfēras - zaļais kurss Eiropai ambīciju piepildīšanai, atrodas Dombrovska pārziņā - tā faktiski arī bija vienīgā politiskā pretestība, ar ko sastapās Dombrovskis. Mazāk viņš kā personība, vairāk kā struktūrvienība.

Lielu darbu pirms komisāra iztaujāšanas izdarīja Valda Dombrovska komanda un viņš pats, jo viņš satikās ne tikai ar Latvijas deputātiem, bet arī visu viņa kompetences komiteju politisko grupu koordinatoriem. Tas arī deva atmosfēru, kādā iztaujāšana notika. Viņam paveicās, protams, arī ar to, ka parasto, zemāka līmeņa komisāru apstiprināšanas kaislības politisko grupu līmenī tika izcīnītas jau pirms viņa iztaujāšanas.

- Kādi ir jūsu darba pienākumi šajā EP sasaukumā?

- Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām esmu atgriezusies strādāt EP Ārlietu komitejā, Starptautiskās tirdzniecības komitejā un Drošības un aizsardzības apakškomitejā. Šis darbs labi pazīstams, jo iepriekš kā ETP grupas viceprezidente biju atbildīga par sadarbības koordinēšanu starp šīm komitejām. Turklāt darbojos arī ES un Ukrainas parlamentārās asociācijas komitejas delegācijā, arī strādāju Euronest parlamentārajā asamblejā, kuru izveidoja kontaktiem ar Austrumu partnerības valstīm. Sākotnēji es nevēlējos šajā sasaukumā būt par ETP grupas viceprezidenti, bet pēc tam, vairāku apstākļu sakritības rezultātā, izveidojās situācija, ka Baltijas un Ziemeļvalstis paliktu bez pārstāvja ETP grupas vadībā, tāpēc piekritu kandidēt. Neesmu jau nekāda princese, lai mani lūgtos. Taču šis amats nozīmē ļoti lielu papildu darba apjomu - kamēr citi deputāti var iet pastaigāties pa Strasbūru vai Briseli, man ir jāseko jautājumu virzībai plenārsēdēs. No otras puses - es šobrīd koordinēju tikai grupas sadarbību ārlietu jautājumos starp komitejām.

- Kādi ir nozīmīgākie jautājumi EP darba kārtībā?

- Priekšplānā jautājumu nozīmības ziņā ir izvirzījusies Starptautiskās tirdzniecības komiteja, jo nupat notika Starptautiskās tirdzniecības arbitrāžas tiesa, kura ES uzlika lielu sodu par subsīdijām, kas savulaik tika sniegtas lidmašīnu ražotājam Airbus. Tas deva iespēju ASV prezidentam Donaldam Trampam ieviest daudzmiljonu tarifus. Vēl pagaidām galīgais lēmums nav pieņemts, jo vēl notiek sarunas starp EK un ASV valdību, taču ir ļoti daudz pozīciju, kur šo tirdzniecības tarifu ieviešana skar arī Latviju - piena produktus utt. Es centīšos iedziļināties šajā jautājumā, lai iespēju robežās palīdzētu Latvijai - nākamais starptautiskās tirdzniecības komisārs Fils Hogans ir no Īrijas, iepriekš viņš ir bijis lauksaimniecības komisārs, un man ir ļoti labas attiecības ar viņu. Tiklīdz ASV ieviesīs šādus tarifus, tā EK arī ieviesīs pretpasākumus - tad būs redzams, kurš iegūs vai zaudēs vairāk. Tirdzniecības karos zaudētāji gan parasti ir abas puses. Grūtības ir tajā, ka Tramps šobrīd ieiet priekšvēlēšanu taisnē un viņam ir svarīgāka retorika nekā reālais rezultāts. Tikko man bija tikšanās ar Austrālijas delegāciju par to, kā virzās sarunas par ES brīvās tirdzniecības līgumu ar Austrāliju un Jaunzēlandi. Brīvās tirdzniecības līgumus noslēdzot, katrs apgrozījuma miljards rada apmēram 16 tūkstošus darba vietu. Tās ir lietas, ko parasti aizmirst, priekšplānā izvirzot zaudējumus, ko šo līgumu rezultātā cieš dažas ražotāju grupas. Patērētāji parasti necieš, viņiem ir tikai ieguvumi, jo preces kļūst lētākas. Austrālijas un Jaunzēlandes brīvās tirdzniecības līgums atrodas sagatavošanas stadijā, un centrālā tā problēma saistās ar lauksaimniecību, jo abas šīs valstis ir lauksaimniecības produkcijas ražošanas lielvalstis un to ražojumu brīva piekļuve Eiropas tirgum var radīt zaudējumus Eiropas lauksaimniekiem.

- Kādas ir jūsu prioritātes EP Ārlietu komitejā?

- Ārlietu komitejā viens no nozīmīgākajiem mana darba laukiem ir attiecības ar Ukrainu. Tagad EP ir ievēlēts arī bijušais Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus, kurš ir viens no Māršala plāna Ukrainai autoriem, tagad mēs abi varam, tā teikt, vienā balsī iestāties par Ukrainas atbalsta jautājumiem. Es koncentrēšos savā Ārlietu komitejas darbā vairāk uz Austrumu partnerību - Ukrainu, Krieviju, arī Baltkrieviju.

Mans darbības loks Ārlietu komitejā būs pārsvarā saistīts ar to, lai mazinātu Ukrainai grūtības sadarbībai ar Eiropas Savienību. Latvijai tas ir ļoti nozīmīgs jautājums, jo mums ir ļoti daudzi uzņēmēji, kas strādā Ukrainā un kuriem ne vienmēr vide, kurā viņi strādā, ir pietiekami draudzīga. Tur tāpat ir shēmas, pēc kurām latviešus izstumj no biznesa, atņemot ieguldījumus. Par to Ukrainā ir runājis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, bet pagaidām bez panākumiem.

- Nākamnedēļ ir paredzēta Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizīte Latvijā. Viens no aktuālākajiem jautājumiem Ukrainā, kas skar arī viņa prezidentūru, ir prezidenta piekrišana tā dēvētājai Šteinmeiera formulai Ukrainas miera procesam par Austrumukrainas teritorijām. Šis jautājums ir izraisījis aktīvus protestus Ukrainā. Kāds ir jūsu viedoklis par šo formulu, un vai tā atrisina karadarbības pārtraukšanas Austrumukrainā problēmu?

- Mana attieksme pret tā dēvēto Šteinmeiera formulu ir negatīva, jo līdz šim nekad nav bijis tā, ka Krievija pildītu savas saistības. Šteinmeiera formula paredz, ka tiek no Austrumukrainas atvilkts karaspēks, pēc Ukrainas likumiem notiek vēlēšanas Donbasā un tad teritorijām tiek piešķirta kauta kāda autonomija. Ukraina šobrīd ir ļoti grūtā stāvoklī, jo viss, ko Putins ir izdarījis - piekritis apmainīt savus algotņus pret Ukrainas politieslodzītajiem, nedaudz piebremzējis aktivitātes karadarbības zonā, lai gan tas ir nosacīti - pēdējās dienās apšaudes ir pat pastiprinājušās.

Šobrīd Putina situācija ir ļoti laba: ja iekšpolitiskās aktivitātes Kijevā liks prezidentam Zelenskim pakāpties atpakaļ no solītā par Šteinmeijera plānu, tad Putins varēs Rietumiem teikt - redziet, es biju gatavs, bet Ukraina nav. Savukārt, ja Zelenskis paliek pie sava, tad Ukrainā sāksies vēl lielāks nestabilitātes periods - 10 tūkstoši protestētāju Kijevā bija tikai sākums.

Otra lielā lieta, kas attīstās fonā, ir tas, kā beigsies ASV un Ukrainas skandāls par Džo Baidena un viņa dēla darbību Ukrainā, jo tam arī ir iespaids uz Šteinmeiera formulas realizāciju. (Demokrātu kontrolētās Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi septembra beigās nolēma sākt impīčmenta izmeklēšanu saistībā ar trauksmes cēlāja ziņojumu, ka Tramps jūlijā telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski mēģinājis viņu pierunāt sniegt informāciju par Trampa politiskā pretinieka Džo Baidena un viņa dēla Hantera darbību Ukrainā. Pastāv bažas, ka Tramps aizturējis militāro palīdzību Ukrainai, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu - aut.) Ja Ukraina neizmeklēs Baidena dēla lietu, tad ASV ieroču piegādes bremzēsies, ja izmeklēs, tad, ņemot vērā, ka ASV vēlēšanās var uzvarēt demokrāti, Zelenskim atkal būs slikta situācija.

Trešā lieta ir Ukrainas oligarham Ihoram Kolomoiskim piederošās Privatbank nacionalizācija, kas bija viena no Starptautiskā Valūtas fonda prasībām. Kolomoiskis ir viens no tiem, kas stāvēja aiz Zelenska. Ja Privatbank tiks atdota atpakaļ Kolomoiskim, Ukrainai tiks liegta SVF palīdzība. Tā ka situācija ir ļoti grūta.