Rinkēvičs skaidro iespējamās sekas Lielbritānijas parlamenta lēmumam par breksitu

Patlaban nevar paredzēt, vai Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons lūgs Eiropas Savienību (ES) uz laiku pagarināt breksitu, taču, ja tāds lūgums tiks izteikts, tas būtu jāatbalsta,  sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ministrs skaidroja, ka Lielbritānijas parlamenta sestdienas balsojums parāda, cik sarežģīta ir šīs valsts iekšpolitiskā dzīve un cik grūti premjeram ir iegūt vairākumu parlamentā.

Tomēr ministrs uzsvēra, ka šis balsojums nenozīmē, ka panāktā vienošanās par izstāšanās nosacījumiem nav ratificēta. Tas tikai liek atlikt izstāšanās datumu, kamēr nav pieņemti nepieciešamie likumi, uzsvēra Rinkēvičs.

"Ja Džonsons lūgs Eiropas Savienībai piešķirt šādu pagarinājumu, tas būtu jāatbalsta, ņemot vērā, ka ir panākta modificēta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem, un visu interesēs ir, lai breksits notiek sakārtotā veidā. Arī Latvijas interesēs ir sakārtota Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības," akcentēja ministrs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka izstāšanās termiņa pagarināšanai nepieciešama visu ES valstu vienprātība.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsojis par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt Džonsona panākto breksita vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Tā kā līdz ar to netiek apstiprināta breksita vienošanās, automātiski iedarbojas likums bezvienošanās breksita novēršanai, saskaņā ar kuru premjeram sestdienas vakarā jālūdz ES pagarināt breksita termiņu līdz 31.janvārim.

Pārstāvju palātas deputāti ar 322 balsīm par un 306 pret atbalstīja konservatīvo deputāta Olivera Letvina iesniegto priekšlikumu, ka pirms vienošanās ratifikācijas jāpieņem likums tās izpildei.

Pēc Letvina priekšlikuma pieņemšanas valdība atsaukusi sestdien paredzēto balsojumu par breksita vienošanās ratifikāciju.

Džonsons pēc balsojuma paziņoja, ka turēsies pie līdzšinējā izstāšanās termiņa - 31.oktobra - un nelūgs ES pagarināt termiņu un ka valdība nākamnedēļ iesniegs breksita īstenošanai nepieciešamo likumprojektu.

"Premjers nelūgs pagarinājumu - viņš ES līderiem pateiks, ka aizkavēšanās nebūs, ka viņiem jānoraida parlamenta vēstule ar pagarinājuma lūgumu un ka mums ir jāpaveic breksits līdz 31.oktobrim ar mūsu jauno vienošanos," paziņoja Dauningstrīta.

Balsošana par vienošanās izpildes likumprojektu parlamentā varētu notikt jau otrdien.

Pastāv neliela iespēja, ka Pārstāvju palāta un Lordu palāta paspēj līdz 31.oktobrim pieņemt gan breksita vienošanās izpildes likumu, gan ratificēt pašu vienošanos.

Vienošanās ir jāratificē arī Eiropas Parlamentam, kurš paziņojis, ka to darīs pēc vienošanās apstiprināšanas Lielbritānijā. Vienlaikus Eiropas Parlamenta koordinators sarunām ar Lielbritāniju Gijs Ferhofstads sociālajā tīklā "Twitter" paziņojis, ka breksita koordinācijas grupa pirmdien vērtēs sestdien notikušā Lielbritānijas balsojuma iznākumu.

Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka "ņem vērā" Lielbritānijas parlamenta balsojumu uz laiku atlikt vienošanās ratifikāciju.

EK pārstāve paziņoja, ka komisija iespējami ātri gaida no Lielbritānijas valdības informāciju par tās nākamajiem soļiem.