Eiropas Savienība (ES) trešdien ziņojumā par demokrātijas standartiem bloka dalībvalstīs pauda nopēlumu Ungārijai un Polijai, vienlaikus spriedzei Briseles un Budapeštas attiecībās turpinot pieaugt.
Ziņojums par likuma varu visās 27 dalībvalstīs laists klajā dienu pēc tam, kad ES vadība bija noraidījusi Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna prasību, lai no amata tiek atstādināta Eiropas Komisijas (EK) viceprezidente Vera Jourova.
EK sagatavotajā izvērtējumā paustas nopietnas bažas par tiesu varas neatkarību Ungārijā un Polijā, teikts ziņojuma kopsavilkumā, kas nonācis ziņu aģentūras AFP rīcībā.
Ziņojumā pausts vērtējums par četriem galvenajiem demokrātijas balstiem - tieslietu sistēmu, korupcijas apkarošanas sistēmu, mediju brīvību, citām pārbaužu un pretsvaru sistēmām.
Eiropas Parlaments (EP) un dažas dalībvalstis vēlas, lai finansējums tādām valstīm kā Ungārija tiktu saistīts ar demokrātisko tiesisko vērtību ievērošanu.
Tomēr Ungārija un Polija šādai sasaistei iebilst un draudējušas uzlikt veto ES koronavīrusa krīzes atlabšanas plānam.
Vācijas kanclere Angela Merkele strādājusi pie kompromisa vienošanās, lai nepieļautu ES finansējuma aplamu tērēšanu, tomēr diplomāti brīdina, ka debates ir "ļoti polarizētas" un atrisinājums nebūt nav tuvu.
ES dalībvalstis pārstāvošie diplomāti trešdien balsojumā atbalstīja Vācijas plānu un sarunu sākšanu ar EP, tomēr septiņas valstis bija pret, arī Ungārija un Polija.