Eiroparlaments un dalībvalstis vienojas par daudzgadu budžetu
Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sarunvedēji otrdien panākuši politisku vienošanos par bloka daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam, kura apmērs ir triljons eiro, paziņoja EP un ES Padomes pārstāvji.
ES prezidējošās valsts Vācijas preses pārstāvis Sebastians Fišers tvitera ierakstā to nodēvēja par "vienošanos Eiropai". Vācija sarunās pārstāvēja visas ES dalībvalstis, taču tagad dalībvalstīm jāapstiprina Vācijas panāktā vienošanās.
EP sarunu delegācijas dalībnieks Jans Olbrihts sacīja, ka vienošanās paredz 16 miljardu eiro papildu finansējumu vairākām programmām, tostarp pētījumu un veselības jomās. Lielākā daļa šo līdzekļu tiks iegūta no sodanaudām, kuras maksā uzņēmumi par ES konkurcences noteikumu pārkāpumiem.
No iegūtā papildinājuma 15 miljardus eiro novirzīs ES pamatprogrammām, lai labāk aizsargātu iedzīvotājus no Covid-19 pandēmijas sekām, sniegtu iespējas nākamajai paaudzei un sargātu Eiropas vērtības. Vēl miljardu eiro ieguldīs, lai palielinātu ES noturību un spēju rīkoties nākotnes krīzēs.
Parlamenta galvenā prioritāte bija nodrošināt vairāk līdzekļu tām pamatprogrammām, kurām pēc Eiropadomes šā gada jūlija vienošanās draudēja finansējuma iztrūkums, apdraudot ES saistības un prioritātes, jo īpaši zaļo kursu un Digitālo programmu.
Reālā izteiksmē EP izdevās panākt to, ka programmas "ES Veselība" finansējumu trīskāršos, programmai "Erasmus+" piešķirs papildu līdzekļus viena gada budžeta apjomā, kā arī netiks pārtraukta pētniecības finansējuma palielināšana.
Sarunu dalībnieki vienojās par to, ka atveseļošanās fonda finansēšanas radīto vidēja un ilga termiņa parādu atmaksu neveiks uz ieguldījumu programmu rēķina, nedz arī prasot dalībvalstīm palielināt iemaksas no nacionālā kopienākuma.
EP sarunvedēji izstrādājuši plānu, kā nākamo septiņu gadu laikā ieviest jaunus pašu resursus. Šis ceļvedis tiks izveidots ar juridiski saistošo iestāžu nolīgumu. Papildus jau izveidotajām uz plastmasas nodokli balstītajām iemaksām ES budžetā no 2021.gada, ceļvedis paredz arī pašu resursus, kuru pamatā ir Emisiju tirdzniecības sistēma (no 2023.gada), digitālā nodeva (no 2024.gada) un uz finanšu darījumu nodokli balstītie pašu resursi, kā arī iemaksas, kas saistītas ar uzņēmējdarbības nozari vai jaunu kopējā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (no 2026.gada).
Vienošanās paredz arī uzlabotu ietekmes uz klimatu un bioloģisko daudzveidību novērtēšanas metodiku, lai nodrošinātu, ka vismaz 30% no kopējā Savienības budžeta un atveseļošanās izdevumiem atbalstītu klimata mērķus, savukārt 7,5% un vēlāk 10% no gada izdevumiem tiktu novirzīti bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai (attiecīgi no 2024.gada un no 2026.gada).
Vēl viena horizontāla prioritāte būs visu nākamās septiņgades programmu ietekmes uz dzimumu līdztiesību rūpīga novērtēšana.
ES valstu un valdību vadītāji vienošanos par daudzgadu budžetu panāca samitā jūlijā, tomēr budžets jāapstiprina arī EP.