Draudot bloķēt Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta pieņemšanu un bloka tautsaimniecības atveseļošanās fonda izveidi pēc Covid-19 izraisītās krīzes, Polija un Ungārija spēlē ar ļoti augstām likmēm, tādu viedokli pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs.
Ungārija un Polija iebilst pret tiesiskuma sasaistīšanu ar ES finansējuma saņemšanu un, politiķa ieskatā, opozīcija ir tik liela, ka Polija un Ungārija patiešām riskē ES Atveseļošanas fonda izveidošanu pieņemšanu izgāzt. Ijabs akcentēja, ka izšķiroša būs Eiropadomes sanāksme, kas notiks šo ceturtdien, 10.decembrī, un piektdien, 11.decembrī.
Avoti ES esot apliecinājuši, ka tiks izstrādāti plāni, kas ļautu pārējām dalībvalstīm dot zaļo gaismu bloka budžeta pieņemšanā. To apstiprināja arī Ijabs, norādot, ka jau kādu laiku tiek meklēti alternatīvi mehānismi, kas ļautu apiet Polijas un Ungārijas veto.
"Tā ir komplicēta juridiska procedūra, kuras rezultāts ir ļoti neskaidrs. Tiek runāts par diviem mehānismiem, kā apiet Polijas un Ungārijas veto, bet manā skatījumā abi nes sev līdzi arī riskus un zaudējumus," pauda EP deputāts.
Viņš skaidroja, ka pirmais mehānisms, ko varētu pielietot, ir Eiropas līgumos paredzētais "padziļinātās sadarbības" mehānisms, par kuru varētu vienoties 25 valstis, atstājot Ungāriju un Poliju ārpusē.
Ijabs norādīja, lai kaut ko tādu īstenotu, nepieciešams ņemt vērā, ka padziļinātā sadarbība nav iespējama, ja tā nodara "izslēgtajām" valstīm būtisku kaitējumu, samazina to iespējas un tiesības ES, līdz ar to arī šajā mehānismā ir savi riski.
Otra iespēja, par kuru tiek runāts, ir noslēgt starpvaldību līgumu, līdzīgu tam, ar kādu pirms astoņiem gadiem finanšu krīzes laikā tika veidots Eiropas stabilitātes mehānisms. Tas, savukārt, paredz to, ka tiek veidota jauna struktūra, kura juridiski nepieder pie ES, pauda politiķis.
Ijaba ieskatā, ja pirmais risinājums ir paredzēts ES līgumos, tad otrs paredz radīt struktūru, kas neiederas ES un juridiski nav pakļauta ES tiesiskajam ietvaram. EP deputāts uzsvēra, ka risku netrūkst, jo runa ir par naudas aizņemšanos. Pēc viņa domām, jautājums ir par to, kādas saistības katra konkrēta valsts uzņemsies, piedaloties šajā mehānismā.
"Tiek strādāts pie dažādiem risinājumiem, lai apietu Polijas un Ungārijas veto, tomēr es gribētu, lai atrastu kompromisu ar abām valstīm, jo visi apiešanas instrumenti patlaban izskatās trausli un nepārliecinoši," pauda Latviju pārstāvošais eiroparlamentārietis.
Runājot par tiesiskuma sasaistīšanu ar ES finansējuma saņemšanu, Ijabs skaidroja, ka tam vajadzētu strādāt sekojoši - Eiropas Komisija (EK) būtu tā institūcija, kas kādā brīdī var iniciēt tiesiskuma pārkāpuma procedūru un ES Padome ar kvalificēto vairākumu jeb divām trešdaļām bloka dalībvalstu, kas pārstāv divas trešdaļas ES iedzīvotāju, balsotu.
Politiķis skaidroja, ja balsojums, piemēram, ir pozitīvs, tas paredz apturēt konkrētajai valstij finansējumu. Tāpat Ijabs norādīja, ka šis mehānisms ir uzlabojams, piemēram, varētu vienoties, ka šādus jautājumus skata ES Tiesa. Viņš uzsvēra, ka tiesiskuma jautājumi tomēr ir arī tiesas kompetence.
Runājot par potenciālo sodīšanas mehānismu, EP deputāts norādīja, ka, iespējams, šo mehānismu varētu iedarbināt tikai tad, ja prettiesiskās darbības skar tikai Eiropas fondu izmantojumu. Viņa ieskatā, tas diezgan būtiski sašaurinātu tvērumu un valsti varētu nosacīti sodīt tikai tad, ja tās likuma pārkāpums, prettiesiskās darbības, nedemokrātiskās rīcības skar Eiropas fondu izlietojumu.
Ijabs norādīja, ka tas, savukārt, nozīmētu diezgan būtiski sašaurināt iespējas sodīt valstis, jo runa tad nebūtu par pilnīgi visu finansējumu, bet gan par to, kā tiek izmantoti Eiropas fondi. Viņš atzīmēja, ka sarunās ar Poliju un Ungāriju visu laiku tiek testēti kompromisi, bet līdz šim nekāda spoža rezultāta nav un abas valstis draud pielietot savas veto tiesības.
Politiķis atkārtoti uzsvēra, ka kompromiss tomēr būtu jāmeklē, gluži vienkārši tādēļ, ka neviens negrib piedzīvot situāciju, kur veidojas "divu ātrumu Eiropa", kur ir tādas valstis, kuras ir tās labās un kurām ir pilnas tiesības saņemt fondu līdzekļus, bet tad ir sodītās valstis, kuras šo sodu dēļ diezin vai radikāli mainīs savu rīcību un uzvedību.
Tāpat Ijabs akcentēja, ka vienā pusē ir poļi un ungāri, bet otrā pusē, piemēram, ir Nīderlande, kas ir politiski ietekmīga dalībvalsts. Nīderlande uzstāj, ka tā kā lemts par papildu naudu Covid-19 krīzes pārvarēšanai un tā ir valsts, kas gan vairāk iemaksājusi, gan vairāk aizņemas, lai citiem būtu, ko tērēt, viņiem ir tiesības izvirzīt likumu varas un demokrātijas nosacījumus un, ja valstis šos nosacījumus nepilda, tās finansējumu nedrīkst saņemt.
"Tā ir dilemma, ar kuru patlaban sastopas ES. Tiesiskuma sasaistīšanu ar ES finansējuma saņemšanu ļoti stingri pieprasa virkne dalībvalstu un EP, bet kategoriski iebilst citas, tādējādi radot zināmas bažas par ES nākotni," sacīja politiķis. Valstis, kuras varētu potenciāli ciest no šī sodīšanas mehānisma, lielākoties ir Austrumeiropas jaunās dalībvalstis. EP deputāta ieskatā, tas varētu radīt šķelšanās potenciālu ES, ja nolems iziet uz "divu ātrumu Eiropas" risinājumiem.
Runājot par to, ka tuvojas gada nogale, bet ES daudzgadu budžets un Atveseļošanās un noturības mehānisma plāns vēl nav pieņemts, politiķis sacīja, ka tā ir gara un laikietilpīga procedūra, kuras laikā tiek meklēti risinājumi, vienīgais jautājums, vai kopīgi ar Poliju un Ungāriju, vai tomēr nē. Viņš uzsvēra, ka šobrīd ir izšķiroši, kā rīkosies poļi un ungāri. Viens no variantiem ir tāds, ka Polija un Ungārija atteiksies turpināt sarunas, kas, politiķa ieskatā, visdrīzāk, nenotiks. Otrs variants, ka Polija un Ungārija piedalīsies tālākajā procesā un mēģinās atrasts kompromisu.
Savukārt, pievēršoties jautājumam par Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna pieņemšanu, pēc Ijaba domām lielas steigas nav, jo plāns pilnvērtīgi varētu sākt darboties tikai no nākamā gada vidus.
Viņa ieskatā cita problēma ir saistīta ar ES daudzgadu budžetu - ja budžets nesāk strādāt no šī gada beigām, tad notiks tas pats, kas notika Latvijā, proti, ja nav jauna, apstiprināta budžeta, tad janvārī izmanto 12 daļu no iepriekšējā budžetu. Ja piepildās šāds scenārijs, tad izgaismojas virkne problēmu, kas saistās ar programmām, kas 2021.gadā netiek atjaunotas, citu starpā tās ir zinātnes programmas un arī kohēzijas programmas. Tas, savukārt, nozīmē to, ja ES daudzgadu budžets nestājas spēkā 1.janvārī, Latvija riskē pazaudēt daļu no kohēzijas naudas, tāpat kā citas bloka dalībvalstis.
Jautāts, kā viņš vērtē panākto vienošanos par 1,1 triljonu eiro lielo budžetu un 750 miljardus lielo atveseļošanās fondu un cik tas ir izdevīgs Latvijai, Ijabs sacīja, ka šis budžets ir labākais no iespējamiem variantiem tādā ziņā, ka tajā ir vērienīgais Atveseļošanās fonds. Viņa ieskatā tas ir patiešām svarīgi un tas ir arī būtisks solis Eiropas integrācijā, jo EK uzņemas parādsaistības, lai varētu palīdzēt bloka dalībvalstīm un tas ir kaut kas jauns un līdz šim pat nav bijis iedomājams.
Savukārt, ja runā par Latvijai piekritīgo finanšu "aploksni", politiķis pauda, ka kopumā tā ir atbilstoša. Negatīvais aspekts ir tas, ka šajā daudzgadu budžetā ir samazinātas kopīgās programmas, kas vērstas uz Eiropas ilgtspēju kopumā, proti, tās ir izglītības un zinātnes programmas. Samazināts finansējums ir Latvijā labi zināmajai "Erasmus+" un "Apvārsnis" programmai.
"Šobrīd ir labāk iet uz priekšu ar šādu budžetu, nekā atgriezties pie kaut kā, nezin kā, līdz ar to es ceru, ka Eiropadomē kaut kādu vienošanos tomēr panāks," sacīja EP deputāts. Jautāts, kā viņš balsos tad, kad EP dienaskārtībā būs ES daudzgadu budžeta un Atveseļošanās fonda apstiprināšana, Ijabs atbildēja, ka droši vien balsos par, sakot, ka ES patlaban pietiek problēmu jau ar Poliju un Ungāriju. Tai nevajag vēl papildu problēmas ar EP.