Eiropas Komisijas prezidente: Izredzes noslēgt pēcbreksita vienošanos ir mazas

© ZUMAPRESS.com/Scanpix/Leta

Izredzes, ka Eiropas Savienībai (ES) izdosies noslēgt pēcbreksita vienošanos ar Lielbritāniju, ir mazas, piektdien bloka līderiem teikusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, pavēstīja avoti ES.

"Bezvienošanās iespējamība ir augstāka nekā vienošanās iespējamība," Briseles samita gaitā diskusijās par par breksitu sacījusi Leiena, tuvojoties svētdienas termiņam, līdz kuram ir jāpaziņo par sarunu pagarināšanu vai atteikšanos no tām, sacīja ES amatpersona.

Jau drīz kļūs skaidrs, vai ir nozīme pagarināt diskusijas, sacīja ES amatpersona, vienlaikus neizslēdzot iespēju, ka sarunu pēdējā brīdī var notikt straujš pavērsiens, lai panāktu vienošanās noslēgšanu, neraugoties uz arvien pesimistiskāko atmosfēru.

Arī Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons piektdien pavēstīja, ka iespējas Lielbritānijai noslēgt pēcbreksita vienošanos acīmredzot izplēn.

Pēc Džonsona teiktā, viņš nav redzējis "lielu piedāvājumu, lielas izmaiņas" ES priekšlikumos attiecībā uz zvejniecību un godīgas konkurences noteikumiem, kas vienošanās nenoslēgšanu padara "ļoti, ļoti iespējamu".

ES ceturtdien publicēja ārkārtas rīcības plānu, lai bezvienošanās situācijā turpinātu darboties galvenie satiksmes maršruti, kā arī tiktu nodrošinātas zvejas tiesības.

Lielbritānija no ES izstājās 31.janvārī, bet pārejas periods, kura laikā Lielbritānijai ir saistoši ES noteikumi, gaidot uz jaunas vienošanās noslēgšanu, beigsies 31.decembrī.

Bez pēcbreksita vienošanās Lielbritānijas tirdzniecība ar tās lielāko tirgu notiks atbilstoši Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem ar tarifiem un kvotām.

Jau ziņots, ka Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons un Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdienas vakarā, tiekoties Briselē, vienojās līdz svētdienai izlemt, vai ir vērts turpināt pēcbreksita sarunas.

Sarunās joprojām pastāv vērā ņemamas domstarpības jautājumos par zvejniecību, godīgu konkurenci un vienošanās izpildes pārvaldību

Apvienotā Karaliste izstājās no ES 31.janvārī.

Politika

Trīspadsmit gadu laikā kopš Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta “Rail Baltica” sākuma joprojām Latvijas teritorijā nav uzcelts neviens kilometrs sliežu. Mūsu cilvēku sapnis par braucienu ar vilcienu no Rīgas uz Vācijas galvaspilsētu Berlīni atlikts vismaz par desmit gadiem, tikmēr dažādiem ierēdņiem visu šo laiku maksātas milzīgas algas, rezultātu nav. Šobrīd nav pat izprojektēta visa plānotā trase un atsavināta zeme būvniecībai. Kur “Rail Baltica” “noskrēja no sliedēm”, tagad to pēta Saeimas izmeklēšanas komisija. Tās priekšsēdētājs Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) sarunā ar “nra.lv” skaidro, ko ir izdevies atklāt un kur notikušas izšķirošās kļūdas.

Svarīgākais