Ar Covid-19 saistīto nāvju kumulatīvais skaits janvārī Latvijā pārsniedzis ES un EEZ vidējo

Ar Covid-19 saistīto nāvju 14 dienu kumulatīvais skaits janvāra trešajā nedēļā Latvijā pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu vidējo rādītāju, liecina valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdei iesniegtie Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aprēķini.

Vidējais divu nedēļu nāvju skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju ES un EEZ valstīs attiecīgajā nedēļā bijis 103,2 gadījumi. Latvijā tas sasniedzis 136,5 gadījumus.

Lietuvā nāvju skaits bijis vēl augstāks - 154,6 gadījumi uz miljonu iedzīvotāju. Savukārt Igaunijā šis rādītājs sasniedzis 67,2 gadījumus.

Skandināvijas valstīs skaitļi ir vēl zemāki, un bijuši 38,7, 13,1 un 10,5 uz miljonu iedzīvotāju Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā attiecīgi.

Turklāt arī divu nedēļu Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju janvāra trešajā nedēļā Latvijā pārsniedzis ES un EEZ vidējo. Latvijā tas ir bijis 595,8, bet vidējais rādītājs bijis 421,1 gadījums.

Arī pārējās Baltijas valstīs kumulatīvais 14 dienu saslimušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju bijis lielāks par 500, Lietuvā sasniedzot 598,4, bet Igaunijā 521,7.

Zviedrijā šīs rādītājs bija 483,6, Norvēģijā 105,3, bet Somijā 72,3.

Divu nedēļu kumulatīvais rādītājs ir teorētisks rādītājs, kas ļauj salīdzināt datus teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu.

Jau ziņots, ka šodien notiek kārtējā valdības un Krīzes vadības padomes kopsēde, kurā plānots lemt par ārkārtējās situācijas pagarināšanu pēc 7.februāra, kā arī varētu pārskatīt atsevišķus ierobežojumus.

Sēdes laikā plānots uzklausīt Veselības ministrijas sagatavoto informāciju par aktuālo epidemioloģiskās drošības situāciju un veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un noslodzi, testēšanu, kā arī situāciju ģimenes ārstu praksēs.

Tāpat sēdē tiks uzklausīta aktuālā informācija par vakcināciju pret Covid-19.

Sēdē arī izskatīs Krīzes vadības padomes sekretariāta informāciju par iedzīvotāju uzvedības analīzi un Covid-19 ārkārtējās situācijas ierobežojumu efektivitāti.

Plānots, ka kopsēdē varētu izskatīt Ekonomikas ministrijas piedāvājumu ārkārtējās situācijas laikā paplašināt klātienē iegādājamo preču klāstu.