Eiropas Savienības ārlietu ministri vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju

Reaģējot uz Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija ieslodzīšanu, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien panākuši "politisku vienošanos" par jaunām sankcijām pret Maskavu, aģentūrām AFP un DPA pavēstījuši avoti diplomātu aprindās.

Ministri, kas pulcējušies uz kārtējo sanāksmi Briselē, uzdevuši ES augstākajam pārstāvim ārlietās Žuzepam Borelam pabeigt to personu saraksta sastādīšanu, kas tiks pakļautas jaunajām sankcijām, taču neviena tā dēvētā oligarha vārds šajā sarakstā nebūs atrodams, stāsta diplomāti.

Tā būs vilšanās tiem, kuri sagaidīja no ES stingrāku vēršanos pret Maskavu.

Navaļnija līdzgaitnieki un Eiropas Parlamenta (EP) deputāti aicinājuši ministrus vērsties pret oligarhiem, kas, kā tiek uzskatīts, finansē Putina režīmu.

Savukārt diplomāti ziņo, ka sankcijas būs vērstas konkrēti pret tām personām, kas tieši saistītas ar protestētāju apspiešanu.

"Tās būs mērķtiecīgas, samērīgas un juridiski pamatotas sankcijas," sacīja kāds augsta ranga diplomāts.

Zinu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz diviem ES diplomātiem, vēsta, ka sankcijas tiks piemērotas četrām augsta ranga Krievijas amatpersonām.

"Reuters" ziņo, ka ministru sanāksmē konkrēti vārdi nav tikuši apspriesti, taču diplomāti esot stāstījuši, ka sankcijas plānots piemērot Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājam, Krievijas ieslodzījumu vietu direktoram, Krievijas Nacionālās gvardes direktoram un Krievijas ģenerālprokuroram.

ES jau ir piemērojusi Krievijai virkni sankciju saistībā ar Krievijas īstenoto Krimas aneksiju 2014.gadā un līdzdalību bruņotajā konfliktā Austrumukrainā.

Oktobrī ES iekļāva "melnajā sarakstā" sešas Krievijas amatpersonas, kas saistītas ar Navaļnija saindēšanu ar kaujas vielu "Novičok".

Navaļnijs 17.janvārī tika aizturēts Maskavas Šeremetjevas lidostā pēc atgriešanās no Vācijas, kur vairāk nekā četrus mēnešus atlaba pēc saindēšanas ar "Novičok".

Krievijas Federālais sodu izpildes dienests Navaļnija aizturēšanu skaidroja ar to, ka Navaļnijs esot pārkāpis viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumus, un tiesa šomēnes to nomainīja pret reālu trīsarpus gadu cietumsodu.

Apelācijas lietā tiesa viņam samazināja cietumsodu par pusotru mēnesi, ieskaitot mājas arestā pavadīto laiku. Ieskaitot visu mājas aresta laiku, Navaļnijam kolonijā būs jāpavada divi gadi un seši mēneši, cietumsoda termiņš beigsies 2023.gada vasarā.

Navaļnija apciedtināšana izprovocēja Krievijā plašus protestus, kuru laikā policija aizturēja tūkstošiem cilvēku.

Divi no Navaļnija tuvākajiem līdzgaitniekiem svētdien Briselē, tiekoties ar astoņu ES dalībvalstu ārlietu ministriem, aicināja ES piemērot sankcijas Putina tuvāko cilvēku lokam, tostarp oligarhiem.

Viens no Navaļnija tuvākajiem līdzgaitniekiem Leonīds Volkovs norādīja, ka sankciju piemērošana tikai desmit Kremļa amatpersonām, kuras neceļo uz ārvalstīm un kurām ārvalstīs nav līdzekļu, nebūs Maskavai sāpīga.

Pirms lēmuma paziņošanas par Krieviju ministri paziņoja, ka ES ir gatava piemērot sankcijas virsniekiem, kas ir tieši atbildīgi par militāro apvērsumu Mjanmā.

Mjanmā 1.februārī notika militārais apvērsums, un tā gaitā tika aizturēta valdības vadītāja Su Či un citi valdošās Nacionālās Demokrātijas līgas (NLD) augstākie līderi.

Pēc apvērsuma valstī sākās protesti pret militāro huntu.

Ministri aicināja "deeskalēt pašreizējo krīzi" un atjaunot Mjanmā civilo pārvaldi.

Ministri arī nolēma piemērot sankcijas 19 Venecuēlas amatpersonām par demokrātijas graušanu un cilvēktiesību pārkāpumiem.

Ministru sanāksmē apspriesta tika arī situācija Baltkrievijā un Honkongā.