Eiropas Komisija izstrādājusi plānu, kā uzlabot klimatu ES

Eiropas Komisija ir atklājusi Eiropas Klimata paktu - Eiropas Savienības mēroga atvērtu, iekļaujošu un dinamisku klimatrīcības iniciatīvu, kas cilvēkus, kopienas, uzņēmumus un organizācijas aicina iesaistīties klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā un padarīt Eiropu zaļāku.

Eiropas Savienība (ES) ir apņēmības pilna rādīt priekšzīmi aktīvākai rīcībai klimata un vides jomā.

2019.gada decembrī Eiropas Komisija iepazīstināja ar Eiropas zaļo kursu - izaugsmes stratēģiju, kas paredz 2050.gadā sasniegt neto nulles siltumnīcefekta gāzu emisijas, vienlaikus veidojot tādu ekonomiku, kas darbojas gan cilvēku, gan arī dabas labā un kas atsaista ekonomisko izaugsmi no resursu izmantošanas un piesārņojuma.

Eiropas zaļais kurss ir atbilde ne tikai zinātniskajiem datiem, bet arī iedzīvotāju prasībām pēc stingrākas rīcības klimata jomā.

"Eiropas Klimata pakts savedīs kopā visus, kas vēlas kaut ko darīt mūsu planētas labā. Ar paktu mēs gribam ikvienam Eiropā palīdzēt mainīt ikdienas paradumus, kā arī dot iespēju iesaistīties zaļajā pārkārtošanā un citam citu iedvesmot. Iesaistīties cīņā pret klimata pārmaiņām un dot savu artavu var ikviens," saka Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos Franss Timmermanss.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka deviņi no desmit eiropiešiem klimata pārmaiņas uzskata par nopietnu problēmu un vides aizsardzību izjūt kā sev personīgi svarīgu uzdevumu. Eiropas zaļais kurss nodrošinās iespēju veidot labāku nākotni, tomēr būtiski un plaši ietekmēs mūsu ikdienas procesus: kā ražojam, patērējam, pārvietojamies, apsildām vai dzēsējam mājas, strādājam un dzīvojam kopā. Tādēļ, lai nodrošinātu sistemātiskas pārmaiņas, nepieciešama ne tikai atbilstoša rīcībpolitika un tiesību akti, bet tikpat būtisks faktors būs aktīvāka iedzīvotāju, uzņēmumu un organizāciju iesaiste un līdzdalība klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā.

Tālab Eiropas Komisija, izstrādājot Eiropas zaļā kursa satvaru, līdztekus Eiropas Klimata aktam, kas nosaka ES klimata politikas ilgtermiņa virzienus un padara juridiski saistošu 2050.gada klimatneitralitātes mērķi visām ES institūcijām un dalībvalstīm, ieviesusi arī Eiropas Klimata paktu, dodot telpu informācijas apmaiņai, debatēm un rīcībai klimata krīzes risināšanai, kā arī atbalstu Eiropas klimata kustības izaugsmei un konsolidācijai. Pakts ikvienam sniegs iespēju iesaistīties un līdzdarboties jaunu klimata risinājumu izstrādē, dalīties zināšanās un pieredzē, kā arī veidot vietējā līmeņa aktivitātes un demonstrēt rīcību, kam citi varētu sekot.

Lai Eiropas Klimata pakts saglabātos kā atvērta un vērienīga iniciatīva, ikvienam dalībniekam būs jārespektē sešas tā vērtības:

Zinātne, atbildība un apņemšanās. Dalība paktā nozīmē iesaistīties pozitīvā klimatrīcībā un iedvesmot citus vai rosināt pievienoties.

Caurskatāmība. Pakta dalībnieki apņemas dalīties informācijā par savām darbībām, metodiku un rezultātiem ar citiem pakta dalībniekiem un sabiedrību.

Nekādas zaļās tukšvārdības. Solījumus reģistrē tā, lai būtu skaidrs, ka dalībnieku apņemšanās ir konkrētas, publiskas un caurskatāmas.

Vērienīgums un steidzamība. Pakta dalībnieki orientējas uz transformatīviem risinājumiem, arī vizionāriem projektiem, eksperimentiem, inovatīviem sadarbības modeļiem un veselīgu sacensību par labākajiem rezultātiem.

Vietējiem apstākļiem pielāgota rīcība. Diskusijas un rīcības pielāgo vietējiem apstākļiem un mērķauditorijai.

Daudzveidība un iekļaušana. Piedalīties aicināts ikviens neatkarīgi no dzīves pieredzes vai profesijas. Pakta mērķis ir likvidēt visus šķēršļus klimatrīcībai.

Eiropas Klimata pakta sākotnējās rīcības jomas

Sākotnēji Klimata pakta prioritāte būs četras rīcības jomas, kas gan nodrošina ieguvumus klimatam un videi, gan arī veicina iedzīvotāju veselību un labbūtību, paredzot arī atbalsta mehānismus.

Zaļās zonas - Eiropai ir nepieciešams vairāk zaļo zonu, lai tā būtu gatava klimata pārmaiņu draudiem. Pilsētām ir nepieciešami koki, kas ne tikai absorbē emisijas un neļauj apkārtējās vides temperatūrai pārlieku paaugstināties, bet arī veicina iedzīvotāju labbūtību, savukārt laukos tie labvēlīgi ietekmē bioloģisko daudzveidību, lauksaimniecību un ekotūrismu. Eiropas Komisijas jaunajā Biodaudzveidības stratēģijā ir iekļauta iecere līdz 2030.gadam Eiropā iestādīt vēl trīs miljardus koku. Tomēr kokiem pēc iestādīšanas vajadzīga ilgtermiņa aprūpe un apsaimniekošana. Pakts sniegs atbalstu cilvēkiem, kopienām un organizācijām, kas apņēmušies stādīt un kopt jaunus kokus, piedāvās risinājumus pašvaldībām to zaļo zonu atjaunošanai, aizsardzībai un paplašināšanai, nodrošinās vietu dialogam un sadarbībai starp iedzīvotājiem, kopienām, uzņēmumiem un pašvaldībām. Piemēram, kopienu iniciatīvām veidojot sasaisti ar ES atbalstītajiem dalībvalstu lauksaimniecības plāniem, platformām un dažādiem ES fondiem, kā Kohēzijas fonds, LIFE programma u. c.

Zaļais transports - tas, kādu transportu izvēlamies, būtiski ietekmē mūsu oglekļa pēdu. Ja ieviesīsim inovatīvus un digitālus risinājumus, kas veicinās sabiedriskā transporta izmantošanu, riteņbraukšanu, iešanu kājām un citu veidu tīro mobilitāti, pilsētas kļūs tīrākas, un darbvietas - zaļākas. Pārmaiņas daudzās Eiropas pilsētās notiek jau šobrīd, piemēram, attīstās koplietojamie elektrotransportlīdzekļi, velosipēdi un e-velosipēdi, zaļie autobusi un vilcieni. Inovatīvi risinājumi jārada arī lauku apvidos, kuros iedzīvotājiem ikdienā ir jāmēro lielāki attālumi nekā pilsētās dzīvojošajiem. Eiropas Klimata pakts popularizēs un atbalstīs iespējas, kā pārvietoties ne tikai raiti, bet arī veselīgākā un mazāk piesārņojošā veidā, izveidos saiknes ar citām iniciatīvām, lai pastiprinātu rīcību un ietekmi, būs vieta, kur pilsētas vai reģioni varēs dot solījumus zaļināt transportu.

Energoefektīvas ēkas - kvalitatīvākas ēkas gan palīdz mums cīnīties pret klimata pārmaiņām, gan dara labāku mūsu ikdienas dzīvi. Ēku sektors ES patērē visvairāk enerģijas (40%) un ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emitētājiem (36% ar enerģiju saistīto tiešo un netiešo emisiju). Lai ēkas padarītu klimatam draudzīgākas, nepieciešams renovēt esošās un pārdomāti būvēt jaunās. Eiropas Komisija visā ES ir izziņojusi renovācijas vilni, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti, līdz 2030.gadam renovācijas rādītājus divkāršotu un panāktu augstāku energoefektivitāti un resursu efektivitāti. Pakts palīdzēs dalīties informācijā un palielināt informētību par daudzajiem ieguvumiem no ēku renovācijas, mudinās dot solījumus un veicinās diskusijas visā piegādes ķēdē, palīdzēs izkristalizēties idejām, kas var noderēt jaunajā Eiropas Bauhaus, sagādās norādes un tehnisko palīdzību pašvaldībām un iedzīvotājiem, atklās finansējuma saņemšanas iespējas.

Zaļās prasmes - klimatrīcība jau tagad nodrošina nākotnes darbvietas un iespējas. Pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku nozīmēs fundamentālas pārmaiņas daudzās nozarēs, kā rezultātā radīsies jaunas un mainīsies esošās darbvietas. Klimata pakts palīdzēs tiem, kas meklē darbu zaļajā ekonomikā. Pakts uzņēmumus un organizācijas mudinās iesaistīties Prasmju paktā, lai palīdzētu darba ņēmējiem paaugstināt kvalifikāciju un pārkvalificēties, izplatīs labas prakses piemērus un veiksmes stāstus, kas apkopoti no Eiropas programmām, palīdzēs orientēties izdevībās, ko paver Eiropas Sociālais fonds, ar kura palīdzību pieci miljoni cilvēku varēs iziet apmācību zaļajās profesijās un zaļajā atveseļošanā, izveidos saiknes ar Erasmus+ un citām programmām, kas piedāvā iespējas attīstīt nākotnē vajadzīgas prasmes. Ieinteresētās personas, vietējās iestādes un kopienas mudinās izmantot Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, lai sekmētu pārkvalifikāciju un aktīvu darba ņēmēju un darba meklētāju iesaisti, kā arī jaunu vietējo darbvietu izveidi mērķreģionos, dos norādes par to, kādas atbalsta programmas ir pieejamas augstākās izglītības iestādēm, kuras vēlas izstrādāt un pasniegt kursus par ietekmi uz vidi un klimatu.

Tālākā attīstībā paredzētas arī citas jomas, piemēram, ilgtspējīgs patēriņš un ražošana, augsnes kvalitāte, veselīga pārtika un ilgtspējīgs uzturs, okeāni, lauku apvidi un piekraste.

Eiropas Klimata pakts nodrošinās iespēju ikvienam iesaistīties zaļākas Eiropas veidošanā, sarunājoties, tīklojoties un kopīgi meklējot labākos risinājumus cīņā pret klimata pārmaiņām. Lai ES sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus un tās ekonomiku pieskaņotu dabai, roka būs jāpieliek ikvienam Eiropas iedzīvotājam un organizācijai. Jaunais Klimata pakts ir tikai instruments, kura panākumu mēraukla tiešā veidā būs atkarīga no sabiedrības iniciatīvas un iesaistes. Pakta vietne ir atvērta idejām un rīcībai. Ikviens var piedalīties kopējā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā.