Ir ļoti svarīgi, ka Eiropas Savienība (ES) un NATO seko līdzi situācijai Ukrainas pierobežā, un dod Krievijai ļoti skaidru signālu, ka eskalācijas gadījumā gaidāmas "ļoti skaidras sekas", šodien pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers preses konferencē norādīja, ka šodien Eiropā piedzīvojam vairākus draudus vienlaikus, no kuriem viens ir hibrīduzbrukums pret Latviju, Lietuvu, Poliju un arī ES.
Viņš sacīja, ka minētās valstis piedzīvo organizētu un nelegālu migrantu virzīšanu pāri ES robežām, akcentējot, ka Latvija, Lietuva un Polija vienotā veidā aizstāv un pasargā Savienības ārējās robežas. "Mums ir ļoti skaidra un vienota politika, un tā gūst mūsu partneru - ES un NATO - atbalstu," uzsvēra Kariņš.
Kā otru izaicinājumu mūsu reģionā Ministru prezidents minēja Krievijas militāro spēku koncentrēšanos Ukrainas pierobežās. Viņš sacīja, ka tā nav bijusi plānota, kā pavasarī vai vasarā apmācību ziņā. Viņaprāt, ir svarīgi, lai ES un NATO seko līdzi šai situācijai un dod skaidru signālu Krievijai, ka eskalējot šo situāciju gaidāmas sekas.
Vienlaikus Kariņš teica, ka Eiropā un ne tikai vērojams elektrības cenu kāpums, piebilstot, ka Eiropā pamatā jūtams gāzes cenu kāpums, kas tiek radīts mākslīgi. Krievijas kompānijai "Gazprom" Vācijā un Austrijā piederot gāzes krātuves, un kaut gan "Gazprom" pilda līgumu obligācijas ar komercpartneriem Eiropā, tas nav pietiekamā daudzumā nodrošinājis sev gāzi krātuvēs, tā veidojot deficītu un dzenot cenas uz augšu, atklāja Kariņš.
Visbeidzot vērojama dezinformācijas kampaņa, kas nāk no Krievijas ļoti organizētā un agresīvā veidā. "Šobrīd redzam, ka tā ir pret Poliju vērsta, kur hibrīdsituācijā uz Baltkrievijas robežas tiek vainota Polija, Lietuva un Latvija, nevis Baltkrievija. Protams, ir arī dezinformācija sakot, ka Ukraina kaut kādā veidā veic provokācijas, kamēr Ukraina neko tādu nedara, bet Krievija saved savu karaspēku pierobežā," pauda premjers.
Viņaprāt, šajā laikā ir ļoti svarīgi, ka ES un NATO valstis turas kopā. Ja Krievijai vai Baltkrievijai ir bijusi doma, ka ar šādiem apdraudējumiem varētu saskaldīt vai nu ES, vai NATO valstis, tad redzam, ka notiek tieši pretējais. "Mēs savelkamies cieši kopā un tieši kā šodien, šādā simboliskā un ļoti svarīgā vizītē, mēs apmaināmies ar informāciju un apliecinām, ka turpināsim sadarboties," uzsvēra Kariņš, piebilstot, ka ir nozīmīgi, ka tieši ES un NATO sanāk kopā, jo tas esot arī mūsu valsts drošības garants un spēks.
Kariņš pateicās partneriem par vizīti, akcentējot, ka šāda veida vizītes šajos laikos ir ļoti nozīmīgas.
NATO ir satraukusies par Krievijas spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežas, un Krievija tiek aicināta deeskalēt šo situāciju, svētdien, pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), teica NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Stoltenbergs norādīja, ka šodienas tikšanās apliecina sadarbību starp Eiropas Savienību (ES) un NATO, īpaši ņemot vērā šā brīža saasinājumus. Viņš uzsvēra, ka Latvijas loma NATO un kopējās drošības garantēšana ir ļoti būtiska.
NATO ģenerālsekretārs atzīmēja, ka Latvija aktīvi piedalās NATO misijās, operācijās un apmācībās, kā arī iegulda nepieciešamajās spējās un resursos, kas vērsti dezinformācijas apkarošanā. Vienlaikus Latvija jau vairākus gadus nodrošina, ka tās aizsardzības budžets ir vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.
Viņš teica, ka tikšanās laikā partneri plaši pārrunājuši reģionālās drošības riskus un to, kā Baltkrievija "ciniski izmanto nevainīgus cilvēkus, lai izdarītu spiedienu uz savām kaimiņvalstīm". "Mēs apliecinām pilnu solidaritāti Latvijai un pārējām valstīm, uz kurām šī Baltkrievijas rīcība atstājusi ietekmi," sacīja Stoltenbergs, piebilstot, ka turpinās sadarbība arī ar partnervalstīm, kuras tiek izmantotas migrantu tranzītam.
Vienlaikus Stoltenbergs minēja, ka NATO ir satraukušies par Krievijas spēku pastiprināšanos pie Ukrainas robežas. Viņš norādīja, ka esam vienoti un turpināsim solidāri nodrošināt Ukrainai palīdzību - gan politisku, gan praktisku.
Viņš atgādināja, ka NATO ārlietu ministri rīt tiksies Rīgā, un diskusijās tiks runāts par to, kā palielināt alianses vienotību pasaulē šajos ārkārtīgi sarežģītajos laikos. "Ir svarīgi, ka varam paļauties uz lielām un spēcīgām organizācijām. Mums jāparāda, ka spējam sadarboties, ko mēs apliecinām esot šeit kopā," akcentēja Stoltenbergs.
Atbildot uz mediju jautājumiem, NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka organizācija pēdējos gados ļoti aktīvi ir palielinājusi savu klātbūtni Baltijas reģionā. Pirmo reizi organizācijas vēsturē kaujas grupas esot izvietotas Baltijas valstīs, pa vienai katrā no valstīm.
Stoltenbergs teica, ka aktīvas ir arī gaisa patrulēšanas misijas virs Baltijas gaisa telpas, kā arī NATO klātbūtne jūrā ir daudz lielāka. Tā esot daļa no NATO uzbrukumu nepieļaušanas politikas, lai nepieļautu šāda veida uzbrukumus no Baltkrievijas puses vai reaģētu uz neplānotu militāru spēku koncentrēšanu pie Ukrainas robežas.