Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosinājusi jaunus noteikumus, kas apgrūtinātu Krievijas oligarhiem izvairīšanos no sankcijām un pavērtu ceļu viņu aktīvu konfiscēšanai, lai palīdzētu pēc kara atjaunot Ukrainu.
"Kamēr turpinās Krievijas agresija pret Ukrainu, ir ļoti svarīgi, lai ES ierobežojošie pasākumi tiktu pilnībā īstenoti, un nedrīkst pieļaut, ka šo pasākumu pārkāpšana atmaksājas," teikts EK paziņojumā.
"Šodienas priekšlikumu mērķis ir nodrošināt, lai nākotnē varētu tikt efektīvi konfiscēt aktīvus tām fiziskajām un juridiskajām personām, kas pārkāpj ierobežojošos pasākumus," norādīts EK paziņojumā.
Ekonomiskās sankcijas bloka 27 dalībvalstīs tiek īstenotas ļoti atšķirīgi, kas reizēm dod iespēju sankcijām pakļautajām personām un uzņēmumiem izvairīties no tām.
"ES sankciju pārkāpšana ir nopietns noziegums, un tam ir jārada nopietnas sekas. Lai to panāktu, mums ir vajadzīgi ES mēroga noteikumi," norādīja EK viceprezidente vērtību un caurskatāmības jautājumos Vera Jurova.
EK norādīja, ka sankcijas ir saistītas ar 40 dažādiem tiesiskajiem režīmiem, kas ir ļoti atšķirīgi.
"Nekonsekventa ierobežojošu pasākumu izpilde mazina Savienības spēju runāt vienā balsī," teikts EK paziņojumā.
EK ierosinājusi iekļaut sankciju pārkāpumus ES noziegumu sarakstā, paverot ceļu uz vienotu standartu to izpildei un sodiem visās dalībvalstīs.
Kad par to tiks panākta vienošanās, ES rūpīgāk definēs, kas ir sankciju pārkāpšana, tādējādi atvieglojot pārkāpēju saukšanu pie atbildības visā Eiropā.
ES ir piemērojusi piecas sankciju kārtas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, un pašlaik noslēgumam tuvojas sarunas par sesto kārtu, kas ietvertu Krievijas naftas importa aizliegumu.
EK arī cer panākt dalībvalstu piekrišanu priekšlikumam konfiscēt sankcijām pakļauto īpašumus, ne tikai iesaldēt, kā tas ir pašreiz.
Vairākas ES dalībvalstis vēlas, lai šādā ceļā iegūtie līdzekļi tiek novirzīti Ukrainas atjaunošanai, bet citas dalībvalstis, tai skaitā Vācija, paudušas bažas, ka šādi pasākumi varētu būt pretrunā starptautiskajiem un valstu likumiem, kas ierobežo varasiestāžu iespējas konfiscēt privātīpašumu.
EK priekšlikumus ES līderi plāno apspriest pirmdien samitā Briselē.
Ziņu aģentūra AFP rīcībā nonākušajā samita secinājumu uzmetumā teikts, ka līderi atbalstīs citu, ar starptautiskajām tiesībām saderīgu iespēju izpēti, tai skaitā iespējas izmantot iesaldētos Krievijas līdzekļus Ukrainas atjaunošanai.