Covid-19: Latvija un citas ES valstis pieprasa EK pārskatīt līgumus ar vakcīnu ražotājiem

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Latvija kopā ar vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm nosūtījusi Eiropas Komisijai (EK) oficiālu pieprasījumu pārskatīt ar Covid-19 vakcīnu ražotājiem slēgto līgumu nosacījumus, lai tie kļūtu elastīgāki un ļautu dalībvalstīm saņemt vakcīnas atbilstoši vajadzībām, informē Veselības ministrijas preses sekretāre Sintija Gulbe.

Pēc viņas paustā, līgumus ar vakcīnu ražotājiem ES dalībvalstu vārdā slēdza EK, un tie paredz, ka ikvienai dalībvalstij jāiegādājas iepriekš pasūtītais vakcīnu apjoms, neskatoties uz to, ka līdz ar vakcinācijas aptveres pieaugumu un pandēmijas pakāpenisko mazināšanos zūd vajadzība iegādāties visas vakcīnas, kurām dalībvalstis pieteicās pandēmijas uzliesmojuma laikā.

Šobrīd līgumi neparedz iespēju atteikties saņemt pasūtītās vakcīnu devas bez finansiālām sekām dalībvalstij. Atteikšanās gadījumā dalībvalstij tāpat būtu jāsamaksā par visām pasūtītajām devām. Arī vakcīnu devu pārcelšana notiek ar atsevišķiem līgumu grozījumiem un ražotāja nosacījumiem, kam dalībvalstīm ir jāpiekrīt.

Vienlaikus pašlaik lielākajai daļai ES dalībvalstu veidojas ievērojams vakcīnu pārpalikums, kuru, ņemot vērā salīdzinoši īsos izmantošanas derīguma termiņus, nāksies iznīcināt, teikts vēstulē. Dalībvalstis atgādina, ka tas atstās finansiālas sekas un radīs zaudējumus.

Latvija un arī citas valstis uzver, ka sākotnējie lēmumi par nepieciešamo vakcīnu apjomu tika pieņemti apstākļos, kad nebija iespējams paredzēt pandēmijas attīstību. Patlaban situācija ir mainījusies un ir vajadzīgs ilgtermiņa risinājums, lai valstis nenonāktu situācijā, kad jāiegādājas vakcīnas, kas pēc tam jāiznīcina.

Vairākas ES dalībvalstis EK prasa sarunās ar vakcīnu ražotājiem panākt, lai tiktu pagarināts vakcīnu piegādes laika posms, piegādes tiktu veiktas atbilstoši reālajai situācijai, vakcīnu ražošanas apjoms tiktu pielāgots pandēmijas izplatībai - ja mazinās saslimstības draudi, mazinās arī ražošanas apjomi, kā arī piegādātās vakcīnas būtu pielāgotas jaunajiem vīrusa variantiem.

Vienlaikus vēstulē uzsvērts, ka ES līmenī jāsaglabā gatavība reaģēt, ja pandēmijas izplatība pieaug. Dalībvalstis aicina izveidot mehānismu, ar kura palīdzību tiktu veidots Eiropas līmeņa vakcīnu uzkrājums, lai vajadzības gadījumā tas ikvienam ātri būtu pieejams.

EK veselības un pārtikas drošuma komisārei Stellai Kirjakidu kopīgu vēstuli nosūtījušas Bulgārija, Horvātija, Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Rumānija, Slovākija, Ungārija un Slovēnija.

Jau ziņots, ka vakcīnu pārpalikumi pašlaik ir visā Eiropā. Latvijā ir mazāk vakcīnu devu uz vienu iedzīvotāju nekā vidēji ES.

Vakcīnas, kurām beidzas derīguma termiņš, dalībvalstis ir spiestas iznīcināt vai līdzīgi kā Latvija tās ziedo lielos apjomos, it īpaši pasaules mazturīgākajām valstīm un valstīm dienvidu puslodē. Lai veicinātu globālu vakcināciju un atbalstītu vidēju un zemu ienākumu valstis Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā, ES ir apņēmusies veicināt dalīšanos ar vakcīnām.

Latvija kopumā ir ziedojusi vairāk nekā divus miljonu vakcīnu devu.

Politika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.