Ukrainas bēgļu uzņemšanai varētu izmantot Kohēzijas fonda finansējumu
Eiropas Savienības līmenī tiek izskatīts jautājums par iespēju Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai izmantot Kohēzijas fonda finansējumu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis.
Viņš informēja, ka patlaban uzturas Briselē, kur notiek sarunas ar pašvaldību organizācijām no pārējām Eiropas valstīm. Pēc Kaminska teiktā, valstis, kuras visvairāk iesaistās Ukrainas bēgļu uzņemšanā - Latvija, Igaunija, Polija - saskaras ar ļoti līdzīgām problēmām.
"Vakar mēs runājām par to, ka ir nepieciešams līdzekļus pārvirzīt varbūt pat arī no Kohēzijas [fonda] šīm valstīm, kur ir vairāk bēgļu un kur viņiem ir uzturēšanās nepieciešamība," stāstīja LPS vadītājs, piebilstot, ka arī citu valstu pašvaldību organizāciju pārstāvji atzinuši, ka finansējuma plūsmu šim mērķim nepieciešams nodrošināt Eiropas līmenī.
Kaminskis atkārtoti uzsvēra, ka daudzās Latvijas pašvaldībās Ukrainas bēgļu uzņemšanas kvotas ir pārpildītas un nav skaidrs, kā un par kādu naudu šo cilvēku izmitināšana varēs turpināties pēc 1.jūlija. Pēc viņa teiktā, par šiem jautājumiem pašvaldības sagaida skaidrus, valdības noteiktus algoritmu, kas un cik lielā apmērā tiks kompensēts, lai tālāk varētu izstrādāt savus plānus, kā nodrošināt palīdzību uz Latviju atceļojušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Lūgts komentēt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora, Saeimas deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) pausto, ka Ukrainas bēgļu izmitināšana pašvaldībās notiks sporta zālēs, Kaminskis atzina, ka tas varētu būt viens no īstermiņa risinājumiem, bet ilgstoši gan tā darīt nevarēs, jo tas neatbilst higiēnas un sanitārajām normām, turklāt rudenī, kad atsāksies skolas gaitas, sporta zāles būs nepieciešamas skolēniem.
Kā ziņots, pašvaldības ir satrauktas par turpmāko Ukrainas bēgļu izmitināšanu, ņemot vērā, ka 1.jūlijā stāsies spēkā samazinātais atbalsts par Ukrainas bēgļu izmitināšanu. Arī Valainis iepriekš skaidroja, ka situācija ir satraucoša, un pakalpojumu sniedzēji jau tagad atsakās no līgumu tālākās izpildes, kā rezultātā pašvaldības ir spiestas meklēt jaunas alternatīvas bēgļu izmitināšanai.
LPS aplēsusi, ka no 1.jūlija, kad stāsies spēkā samazinātais atbalsts par Ukrainas bēgļu izmitināšanu, cita mītnes vieta būs jāmeklē aptuveni 3000 bēgļiem.
LPS norāda, ka ne tikai Rīgā, bet arī daudzās citās pašvaldībās ir sasniegtas bēgļu izmitināšanas kvotas. Tāda situācija ir Rēzeknē, Rēzeknes novadā, Saulkrastu, Tukuma, Varakļānu, Siguldas un citos novados.