Polijas valdība negrasās atteikties no tieslietu reformas

Šodien Polijas parlamenta apakšpalāta sāks skatīt valdības izstrādāto likumprojektu, kas cita starpā paredz disciplinārās sankcijas pret tiem tiesnešiem, kuri publiski iebilst pret tieslietu sistēmas reformēšanu.

Polijas Augstākā tiesa brīdinājusi, ka konservatīvo vairākuma virzītais likumprojekts galu galā var novest pie Polijas izslēgšanas no Eiropas Savienības. Briseles amatpersonas no tik spēcīgiem draudiem atturējušās, taču atzinušas - ja tiks konstatēts, ka likums ierobežo tiesu neatkarību, Polijas valdībai nāksies rēķināties ar nopietnām sankcijām.

Labēji konservatīvā partija

Likums un taisnīgums (PiS) tieslietu sistēmas reformu uzsāka jau neilgi pēc nākšanas pie varas 2015. gadā, apgalvojot, ka šī sistēma ir novecojusi un daudzi tās elementi saglabājušies mantojumā no sociālistiskās Polijas laikiem, atgādina AFP. Taču pārmaiņas izraisījušas asu pretestību gan no tiesnešu korpusa, gan liberālās opozīcijas, gan ES amatpersonu puses. Polijas valdībai par atsevišķiem lēmumiem (piemēram, tiesnešu agrāku pensionēšos vai tiesnešus ieceļošās Nacionālās tieslietu padomes izveidošanu) nācies taisnoties Eiropas tiesā un uzklausīt Eiropas Komisijas brīdinājumus par iespējamu balsstiesību atņemšanu un Eiropas fondu līdzekļu iesaldēšanu.

Pašlaik jaunas domstarpības izraisījis likumprojekts par tiesnešu disciplināro atbildību. Raidkorporācija Deutsche Welle norādījusi, ka tas paredz sodīt (līdz pat atcelšanai no amata) tos tiesnešus, kuri «piedalās politiska rakstura aktivitātēs», kā arī tos, kuru rīcība «kaitē tieslietu sistēmas funkcionēšanai». Papildus tam tiesnešiem, lai gan samērā aiz-plīvurotā formā, tiek rekomendēts, izspriežot lietas, sākotnēji vadīties pēc Polijas likumiem un tikai tad ņemt vērā dažādus ES nosacījumus un Eiropas tiesas atzinumus.

Protesta demonstrācijas pret šo likumprojektu daudzās Polijas pilsētās notika jau 1. decembrī, un arī vakar vakarā ielās bija gatavi iziet desmitiem tūkstošu manifestantu, kuri uzskata, ka reformas vienīgais mērķis ir panākt tieslietu sistēmas paklausību valdošajai partijai, raksta AP. Eļļu ugunij pielējusi Augstākā tiesa, kas nākusi klajā ar paziņojumu - ja parlamentārieši apstiprinās likumprojektu, Polijai jārēķinās ar vēl nopietnākām sankcijām no ES puses, turklāt tās varot novest pat līdz valsts izslēgšanai no savienības. Augstākās tiesas priekšsēdētāja Malgožata Gersdorfa pat salīdzinājusi valdības reformu plānus ar kara stāvokli, ko sociālistiskā valdība Polijā noteica 1981. gadā, cenšoties apslāpēt neatkarīgās arodbiedrības Solidaritāte aktivitātes. M. Gersdorfas pilnvaras beidzas nākamā gada pavasarī, un Polijas opozīcija paudusi bažas, ka viens no reformas mērķiem ir panākt, lai par Augstākās tiesas vadītāju kļūtu konservatīvajiem lojāls tiesnesis, turklāt šo rokādi paredzēts veikt vēl pirms maijā paredzētajām prezidenta vēlēšanām, norāda Deutsche Welle.