Francijas prezidenta Emanuela Makrona pārvēlēšana Francijas prezidenta amatā nemainīs viņa uzvedību attiecībā uz kara Ukrainā risināšanu, šādu viedokli pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) vecākais pētnieks, bijušais Latvijas vēstnieks Francijā Imants Lieģis.
Eksperts atgādināja, ka karš Ukrainā sākās pirms astoņiem gadiem un tas izvērsās pilna apmēra konfrontācijā no šī gada 24.februāra. Francija bija kopā ar Vāciju izveidojusi Normandijas formātu, un tā bija vienīgā iespēja Ukrainas un Krievijas prezidentiem savstarpēji tikties, lai risinātu domstarpības.
Makrona centieni novērst karu un uzturēt dialogu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu līdz Bučas zvērībām cieta neveiksmi. Šie centieni bija ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska svētību, lēsa Lieģis.
"Makrons nestrādāja slepeni, viņš atklāti sazvanījās ar Zelenski, kurš zināja, kāds bija rezultātus sarunām. Zelenskis arī vakar apsveica Makronu ar atkārotu ievēlēšanu un uzsvēra, ka tā ir pozitīva ziņa Ukrainai," norādīja Lieģis.
Makrona pārvēlēšana ES un NATO kontekstā ir ļoti pozitīva ziņa, jo, ievēlot Marinu Lepēnu, parādītos aktuāls jautājums par ES graušanu, turklāt priekšvēlēšanu periodā Lepēna esot izteikusies, ka Francija izstātos no NATO militārajām struktūrām.
"Makrons ir kaislīgs Eiropas atbalstītājs un viņam ir savas idejas un vīzija par Eiropas attīstību," uzsvēra eksperts.
Kā ziņots, Francijas pašreizējais prezidents Emanuels Makrons svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pārvēlēts amatā uz otru piecu gadu pilnvaru termiņu, pārliecinoši apsteidzot savu sāncensi, galēji labējo kandidāti Marinu Lepēnu.