Apmaiņā pret atbalstu Zviedrijas un Somijas uzņemšanai NATO, Turcija vēlas panākt terorismā apsūdzēto izdošanu

© Scanpicx

Ankara centīsies panākt 33 Turcijā aizliegtā kurdu separātistu kaujinieku grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" (PKK) un trimdā dzīvojošā islāmistu sludinātāja Fetullas Gilena piekritēju izdošanu no Zviedrijas un Somijas saskaņā ar vienošanos, ko panāca ar šīm valstīm apmaiņā pret atbalstu to uzņemšanai NATO, trešdien paziņoja Turcijas tieslietu ministrs Bekirs Bozdāgs.

Turcijā šie cilvēki tiek apsūdzēti terorismā.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans otrdien piekrita atbalstīt Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO apmaiņā pret rakstiskām garantijām.

"Mēs centīsimies panākt teroristu izdošanu no attiecīgajām valstīm jaunās vienošanās ietvaros," par Bozdāga teikto ziņoja Turcijas telekanāls NTV.

Bozdāgs sacīja, ka Ankara lūgs izdot 12 aizdomās turamos no Somijas un 21 aizdomās turamo no Zviedrijas. Šie cilvēki, kā uzskata Ankara, pieder PKK, kuras nolūks ir bruņotā ceļā panākt kurdu apdzīvoto teritoriju atdalīšanos no Turcijas, vai Gilena kustībai, ko Ankara vaino 2016.gadā notikušajā apvērsuma mēģinājumā.

Somijas, Zviedrijas un Turcijas trešdien parakstītajā memorandā teikts, ka Somija un Zviedrija apņemas ātri un rūpīgi izskatīt Turcijas lūgumus par terorismā aizdomās turēto personu deportāciju vai izdošanu.

Somija un Zviedrija arī piekritušas atcelt embargo ieroču piegādēm Turcijai, kas tika noteikts 2019.gadā, kad Turcija sāka bruņotu operāciju pret Sīrijas kurdiem.

Turcijas prezidenta kanceleja pauda gandarījumu par šo vienošanos, paziņojot, ka Turcija sarunās ar Zviedriju un Somiju "dabūjusi visu, ko tā vēlējās".

Politika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.