Lepēna brīdina par Francijas "sociālas eksplozijas" risku pensiju reformas dēļ
Francijas galēji labējā politiķe Marina Lepēna otrdien brīdināja, ka prezidents Emanuels Makrons pakļauj valsti "sociālas eksplozijas" riskam ar savu pensiju reformu, kas izraisījusi plašus protestus.
"Valdība apzināti rada visus apstākļus sociālai eksplozijai, it kā tā cerētu uz to," Lepēna sacīja intervijā savā parlamentārajā birojā. Viņa piebilda, ka nepalīdzēs "dzēst [sabiedrības sašutuma] ugunsgrēku".
Lepēna sacīja, ka jau septembrī esot paziņojusi premjerministrei Elizabetei Bornai, ka nemēģinās iegrožot savus atbalstītājus, ja Makrons īstenos pārmaiņas bez parlamenta balsojuma. Valdība ceturtdien izšķīrās likumprojektu par pensiju sistēmas reformu apstiprināt ar dekrētu, atsakoties no balsojuma Nacionālajā sapulcē.
"Es negrasos otrreiz piedalīties jūsu izraisītā ugunsgrēka dzēšanā," teica Lepēna.
Politiķe sacīja, ka jau esot spēlējusi "ugunsdzēsēja" lomu 2019.gadā tā saukto "dzelteno vestu" nemieros pret Makronu, kad protestētāji vairākkārt iesaistījās sadursmēs ar policiju, bloķēja ceļus un rīkoja nekārtības Parīzē.
Policija pirmdien un otrdien aizturēja apmēram 300 cilvēkus protestos, kuru dalībnieki dedzināja atkritumu tvertnes un postīja nekustamos īpašumus Parīzē, Dižonā, Strasbūrā un citās pilsētās.
Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns otrdien paziņoja, ka valstī kopš ceturtdienas notikušas apmēram 1200 spontānas demonstrācijas, kurās ievainoti 94 policisti.
Lepēna, kuru Makrons sakāva prezidenta vēlēšanās 2017. un 2022.gadā, sacīja, ka viņas pretinieks ir "vienīgā persona ar atslēgām", kas palīdzētu valstij izkļūt no "politiskās krīzes".
54 gadus vecā Lepēna ir nosodījusi Makrona lēmumu izmantot pretrunīgi vērtēto konstitūcijas 49.panta 3.daļu, kas ļāva likumprojektu par pensiju sistēmas reformu apstiprināt ar dekrētu, atsakoties no balsojuma Nacionālajā sapulcē. Viņa ir aicinājusi Makronu organizēt referendumu, kurā viņš gandrīz droši zaudētu.
Prezidents otrdien paziņoja sabiedrotajiem, ka nodomājis pretoties aicinājumiem atlaist Bornu un veikt izmaiņas valdībā, un ka viņš arī neatlaidīs parlamentu un neizsludinās referendumu.
"Viņš izvēlas pēc 49.panta 3.daļas pliķa dot franču tautai vēl vienu pliķi, sakot, ka "visam, kas noticis, nebūs nekādas ietekmes". Nekādas [parlamenta] atlaišanas, nekādas izmaiņas [valdībā], nekāda likuma atcelšana. Mums jāturpina, it kā nekas nebūtu noticis," teica Lepēna.
"Es nezinu, kas notiks. Franču tauta jūtas sašutusi, jūtas pazemota un jūt, ka demokrātijas noteikumi ir pārkāpti," viņa piebilda.