Vērts izmēģināt! Neļauties panikai

Paniskās bailes par iespēju saslimt ir izplatījušās vēl straujāk par vīrusu, un viens no aktuālajiem jautājumiem ir – kā tikt galā ar bailēm, kā neļauties destruktīvam nemieram?

Ķīnā dzimušais vīruss visu pasauli ir piespiedis baidīties, bet bailes rada vēl lielākas bailes, turklāt biedējoša informācija kombinācijā ar dezinformāciju izplatās vēl straujāk par reāliem saslimšanas gadījumiem. Protams, vīruss ir nopietns, tomēr panika nepalīdz, tieši otrādi - tā laupa mieru un spēju skaidri domāt, lai gan šajā laikā tas ir īpaši nepieciešams, tieši tāpat kā ievērot piesardzību. Katram ir savs veids, kā tikt galā ar emocionālu un psiholoģisku nemieru, bet pats galvenais ir spēja atzīt - jā, man ir bail, tomēr kā gan es varu mainīt reālo situāciju? Iespējams, vislabāk ir dzīvot saskaņā ar seno viedo teicienu - ja nevari mainīt notiekošo, maini savu attieksmi pret to. Var jau maniakāli sekot līdzi jaunumiem, kolekcionēt negatīvu informāciju un vīt pasaules sazvērestības tīklu, bet rezultāts, visticamāk, būs nepieciešamība meklēt kādu psihes speciālistu. Kamēr tā nav noticis, katram ir iespēja tik tālu nenonākt.

Nepārspīlēt risku

Nezināmo un biedējošo smadzenes mēdz pārspīlēt, un jaunais vīruss atšķirībā no jau zināmajām un pierastajām slimībām var radīt sajūtu, ka tas var notikt arī ar jums. Tas ir normāli, ka uzmanību piesaista lielais un biedējošais, savukārt ierastajam, lai gan arī tas var būt kaut kas potenciāli bīstams, cilvēks pievērš mazāku uzmanību. Baidāmies no haizivīm un katru dienu vadām automašīnu, nemaz no tās nebaidoties, lai gan daudz lielākas ir iespējas nomirt satiksmes negadījumā nekā no haizivīm. Vīrusa uzliesmojums šķiet kaut kas daudz «lielāks un briesmīgāks» nekā jebkas cits tikpat bīstams.

Ievērot adekvātu piesardzību

Tieši tāpat kā vīrusu sezonas laikā, vajadzētu pašam palikt mājās, ja ir nelāga pašsajūta. Jāatturas no cieša kontakta ar jau slimu cilvēku un jāievēro higiēnas normas. Protams, regulāri jāmazgā rokas, jo īpaši atnākot mājās un arī pirms ēšanas. Vēlams nēsāt līdzi mazu pudelīti ar dezinficējošu šķidrumu un salvetes, kā arī regulāri tās lietot. Nevajadzētu arī aizmirst parūpēties par imūnsistēmu, pareizu uzturu, kvalitatīvu miegu un fiziskām aktivitātēm.

Ierobežot nekvalitatīvu mediju lietošanu

Var jau teikt, ja mediji no mušas uzpūš ziloni, ka barojas no nelaimēm un sliktām ziņām, taču patiesībā tieši medijos strādā profesionāļi, kas pārbauda informāciju un pasniedz to bez liekām emocijām. Savukārt sociālajos medijos ir daudz panikas cēlāju, nepārbaudītu ziņu tālākpadevēju un pat neadekvātu emociju vairotāju. Ja ir vēlēšanās iegūt jaunāko informāciju, jāizmanto kvalitatīvi oficiāli resursi, nevis jāļaujas baumām sociālajos tīklos. Un pavisam droši, ka nav nepieciešams dzīvot ar ieslēgtu televizoru fonā un visu dienu «sēdēt tīmeklī». Ļoti labs veids, kā sevi emocionāli nedegradēt, ir - uz laiku atteikties no sociālo tīklu lietošanas vai arī ļoti ierobežot to patēriņu.

Izmantot savu grūtību pārvarēšanas modeli

Ikvienam cilvēkam savā dzīvē ir nācies pārvarēt grūtības un sarežģījumus, vai tas būtu skolā, darbā, attiecībās... Iespējams, var palīdzēt iekšējs dialogs ar sevi, sarunas ar tuviem cilvēkiem, arī meditācija.

Un ir vērts atcerēties, ka ik pa laikam pasaulē notiek dažādi nepatīkami notikumi, un tie var būt patiešām briesmīgi, tomēr jādomā reāli - cik lielas ir iespējas to piedzīvot, ja vien būsiet piesardzīgi un pragmatiski.

Izveidot savu rīcības plānu

Nedrošās situācijās ļoti palīdz, ja ir uz ko balstīties, un katram pašam jāizvēlas, kas viņam var sniegt emocionālu balstu. Trauksmi vienmēr raisa neparedzamais, jo tas nozīmē, ka dzīve vairs neturpināsies pa ierastajām sliedēm, ka mainīsies dzīve, ka nāksies mainīties pašam.

Ja nepieciešams nomierināt satrauktu prātu, var doties dabā, spēlēt prāta spēles, skatīties filmas... Jāatrod savs veids, kā komfortabli justies neierastos apstākļos. Jau kopš seniem laikiem zināms, ka darbs ir vislabākais stresa noņēmējs, tāpēc - var izmēģināt pievēršanos rutīnas pienākumiem.

Rezerves nomierina

Sociālajos tīklos vai medijos redzot tukšus plauktus pārtikas veikalos, var raisīties panika, bet tā ir tikai fakta viena puse un nenozīmē, ka ir kādas milzu stihiskas nelaimes vai plaša mēroga panikas pirmais cēliens. Nevajadzētu domāt, ka apkārt visi ir alkatīgi un nesaprātīgi, jo tukši plaukti var nozīmēt arī to, ka cilvēki ir tālredzīgi, domā par sevi un sev tuvajiem.