Mīti un patiesība: pensijas uzkrājums vecumdienām

Jau gadiem tiek runāts par dažādiem pensiju līmeņiem un to priekšrocībām, tomēr joprojām sabiedrībā pastāv maldinoši pieņēmumi par uzkrājumu veidošanu un to pozitīvo pienesumu nākotnē. Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par iespējām nodrošināt sev labklājīgas vecumdienas, Luminor pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska atspēko četrus biežākos mītus par pensiju uzkrājumiem.

Esmu pārāk jauns vai pārāk vecs, lai domātu par pensiju

Nav pareiza vai nepareiza laika, kad sākt veidot uzkrājumu vecumdienām. Tomēr loģiski, jo agrāk tiek novirzīti līdzekļi savai pensijai, jo vairāk tiks uzkrāt - nereti pat vairāk nekā sākotnēji var šķist. Protams, uzsākot darba gaitas ne visiem ir iespēja atvēlēt uzkrājumiem pensijai 10% no atalgojuma, taču iemaksu veikšana 3. pensiju līmenī var kļūt par soli jaunu paradumu veidošanai - nevis visu iztērēt, bet daļu atlikt un uzkrāt. Arī gadījumos, kad līdz pensionēšanās vecumam palicis pavisam nedaudz, nav par vēlu sākt veidot pensijas uzkrājumu. Tāpat vismaz daļu no neparedzētiem papildu ienākumiem ir vērts novirzīt uzkrājumiem, piemēram, valsts atmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli vai negaidīto valsts pabalstu.

Es līdz pensijai nenodzīvošu vai man tāpat pensija nebūs

Pensiju sistēma Latvijā sastāv no trīs līmeņiem. Līdzīgi kā citviet pasaulē arī Latvijas pensiju sistēma pielāgojas mūsdienu apstākļiem, piemēram, vidējā mūža ilguma pieaugumam. Jau šobrīd vidējais Latvijas iedzīvotāju vecums ir 75 gadi, sievietēm tas sasniedz 81 gadu, bet vīriešiem - 73 gadus. Līdz ar dzīves ilgumu, visticamāk, pieaugs arī pensionēšanās vecums, kas pašlaik ir 64 gadi. Tāpat pensionēšanās iespējas ietekmēs citi demogrāfiskie rādītāji: pensionāru skaita pielielināšanās, jaundzimušo un iedzīvotāju skaita samazināšanās darbspējas vecumā. Ilgāk dzīvojot un strādājot, radīsies nepieciešamība domāt par ilgtermiņa risinājumiem, lai saglabātu ienākumu līmeni un dzīves kvalitāti. Viens no šiem risinājumiem, protams, ir uzkrājums. Savlaicīgas iemaksas pareizi izvēlētajos pensiju 2. un 3. līmeņa plānos ļaus saņemt lielāku pensiju nākotnē.

Labāk uzkrāt krājkontā, nevis pensiju fondā

Uzkrājums krājkontā mūsdienās praktiski nenes peļņu, tāpēc ilgtermiņa uzkrājumiem vērts izmantot risinājumus, kas piesaistīti finanšu tirgiem. Piemēram, krājkonts ienesīs 1 % peļņu gadā no noguldītās summas, kamēr, ieguldot finanšu tirgos stājās spēkā “salikto procentu” likums. Tas nozīmē to, ka jau nopelnīti procenti turpina pelnīt jaunus procentus.

Uzkrājumi pensiju 2. un 3.līmenī ir ieguldījumu portfeļi, kas sastāv no dažādiem vērtspapīriem. Jo lielāks ir akciju jeb riskantu vērtspapīru īpatsvars pensiju plāna portfelī, jo lielāks ir risks. Taču tas nozīmē arī lielāku peļņas potenciālu. Pensiju plāna izvēlē ir būtisks uzkrājuma termiņš. Ja līdz pensijai palikuši mazāk nekā 15 gadi, ieteicams pieturēties pie mazāk riskantas stratēģijas. Bet, ja līdz pensijai ir vairāk nekā 15 gadu, rekomendējams izvēlēties lielāko risku ar potenciāli augstāku ienesīgumu, ko ilgtermiņā sniedz akciju tirgi.

Nevar aizmirst arī par inflāciju, kas var minimāli ietekmēt noguldījuma apjomu vienā vai divos gados, taču kļūs pamanāmāka ilgtermiņā, piemēram, 15 līdz 20 gadu laikā.

Uzkrājot pensiju fondā, es varu zaudēt savu naudu

Uzkrājums pensiju fondā, tāpat kā jebkurā ieguldījumu portfelī, ir svārstīgs. Tas nozīmē, ka ieguldītā summa, atkarībā no situācijas finanšu tirgos, var būt mainīga. Tas ir normāli un tā ir neatņemama akciju tirgus daļa. To ir būtiski atcerēties brīžos, kad tirgū vērojams kritums, tāpēc vēlams nekrist panikā, bet mērķtiecīgi izmantot šo situāciju, lai veiktu papildu ieguldījumus. Pensiju uzkrājumu pārvalda profesionāļi, kuri seko līdzi tirgus tendencēm un pieņem nepieciešamos lēmumus. Kopumā pensiju uzkrājums nav tas, kam būtu jāseko līdzi katru dienu. Piemēram, uzkrājot pensiju 3. līmenī, pilns pārskats par ienesīgumu tiek sagatavots un nosūtīts klientam vismaz reizi gadā. Ja tomēr neapmierina sasniegtie rezultāti, jebkurā mirklī ir iespējams mainīt savu pensijas pārvaldnieku.