Aptauja: iedzīvotājus satrauc atkritumu apsaimniekošanas tarifu kāpums; kā samazināt izmaksas?

Šī gada 1.janvārī stājās spēkā izmaiņas dabas resursu nodokļa likmē par nešķiroto atkritumu apglabāšanu poligonos, kas ietekmē arī izmaksas par atkritumu izvešanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Lai gan 58% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par to kāpumu, tikai nedaudz vairāk nekā puse no viņiem precīzi vai vismaz aptuveni zina arī summu, par kādu pieaugs maksājumi šajā izdevumu pozīcijā, liecina Latvijas Zaļā punkta sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" veiktā aptauja.

Cilvēkus satrauc gaidāmās izmaiņas, tomēr uzņēmumi atgādina - ir virkne vienkāršu darbību, kas palīdzēs samazināt rēķinu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Atkritumu apsaimniekošanas tarifu kāpumam var būt vairāki iemesli. To var ietekmēt gan vispārējā inflācija - energoresursu, atalgojuma un citu pozīciju sadārdzinājums, gan dabas resursu nodokļa likmes palielinājums. Jau 2020.gadā Saeima atbalstīja grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz, ka turpmākajos gados tiks pakāpeniski palielināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu apglabāšanu poligonos. 2021.gadā tā bija 65 eiro par tonnu, savukārt šogad jau 80 eiro par tonnu. Šis ir iemesls atkritumu apsaimniekošanas cenu kāpumam šogad, kam Pierīgā klāt nākušas arī būtiskas tarifu izmaiņas atkritumu noglabāšanai poligonā.

Kā rāda aptaujas rezultāti, par gaidāmajām tarifu izmaiņām labāk informēti ir privātmāju iedzīvotāji -66% no kopējā respondentu skaita pretstatā ar pārējiem 54% aptaujāto, kas mitinās daudzdzīvokļu namos. Privātmāju iedzīvotāju vidū 19% jau ir pilnībā skaidrs, cik lielā mērā izmaksas augs (dzīvokļos mītošo vidū tādu ir tikai 7%).

Visticamāk, straujo pārmaiņu un pagaidām detalizētas informācijas trūkuma dēļ sabiedrībā valda izteikts satraukums par gaidāmajām izmaiņām sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Kopumā 90% iedzīvotāju, kas ir dzirdējuši par paredzamo tarifu kāpumu, norāda, ka viņus tas satrauc. Starp tiem 50% savu satraukuma līmeni novērtē kā vidēju, bet 40% - kā ļoti augstu. Dzīvokļu iemītnieki arī divkārt biežāk (48%) nekā privātmāju iedzīvotāji (24%) pauduši izteiktu satraukumu par gaidāmo tarifu pieaugumu.

Tiesa, kā rāda aptauja, tikai 27% iedzīvotāju zina, kā samazināt savus atkritumu apsaimniekošanas rēķinus. Vienlaikus gandrīz divas trešdaļas jeb 60% iedzīvotāju apsver iespēju jau tuvākajā laikā mainīt paradumus, lai maksa par atkritumu apsaimniekošanu būtu mazāka.

Pēc iedzīvotāju aptaujas datiem, atkritumu šķirošanu kā galveno stratēģiju rēķinu samazināšanai plāno īstenot 33% to iedzīvotāju, kuri vispār grasās ieviest kādas pārmaiņas savos paradumos. Vēl 23% pieļauj savu patēriņa paradumu pārskatīšanu, tādējādi samazinot saražoto atkritumu apjomu, bet 13% neizslēdz iespēju lūkoties pēc alternatīvām atkritumu apsaimniekošanas iespējām.

Jautājumā par atkritumu šķirošanu vairums aptaujāto gan kā šķērsli min nepilnīgu atkritumu šķirošanas infrastruktūru savas dzīvesvietas tuvumā. Taču vienlaikus tikai 16% iedzīvotāju apstiprina, ka jelkad vērsušies pie namu apsaimniekotāja vai atkritumu apsaimniekošanas kompānijas ar lūgumu uzlabot atkritumu šķirošanas iespējas; vēl 20% plāno to darīt tuvākajā nākotnē.

Latvijā šobrīd šķirošanas iespējas ir visai plašas un tās tiek dienu no dienas attīstītas.

"Šķirošanas iespējas Latvijā ir. Un tās ir plašas un tiek attīstītas. Turklāt lielākā daļa šķiroto atkritumu tiek pieņemti bez maksas, piemēram, vieglais iepakojums jeb plastmasas, papīra, metāla iepakojums, kā arī stikla iepakojums, nolietotā elektrotehnika, baterijas, tekstilizstrādājumi un citi materiālu veidi. Tāpēc aptaujā saņemtās iedzīvotāju atbildes kopumā liecina, ka tarifu kāpums par atkritumu apglabāšanu poligonā potenciāli varētu stimulēt patērētājus aktīvāk pievērsties atkritumu šķirošanai. Interesanti, ka aktīvāk rīcību plāno tā iedzīvotāju daļa, kas ir informēti par tarifu pieaugumu, bet jo īpaši - iedzīvotāji, kas precīzi zina savu izmaksu pieauguma apmēru atkritumu apsaimniekošanas pozīcijā. Tomēr, lai rēķinus samazinātu, būtiski ne tikai atkritumus šķirot, bet arī censties atkritumus radīt pēc iespējas mazāk - nepirkt lieku, iegādāto lietot iespējami ilgi un, kad tas konkrētais priekšmets vairs nav vajadzīgs, padomāt, varbūt kādam citam tas vēl noderēs. Iespēju ir daudz. Galvenais tās izmantot," saka Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Rēķinu par atkritumu apsaimniekošanu var samazināt vairākos veidos:

• Izvairies no atkritumu radīšanas. Nepērc to, kas patiesībā nav vajadzīgs. Tad arī būs mazāk, ko izmest atkritumu konteinerā, ko apsaimniekot un par ko maksāt.
• Šķiro. Atkritumu apsaimniekošanas matemātika ir gaužām vienkārša - jo lielāks nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms, jo vairāk jāmaksā.
• Lūdz izveidot atbilstošu šķirošanas infrastruktūru. Palielinoties izpratnei par šķirošanas nepieciešamību, arī šķirošanas konteineru tīkls Latvijā kļūst arvien pieejamāks. Uzrunā atbildīgās institūcijas un samazini savu atkritumu apsaimniekošanas rēķinu!
• Izmanto specializētos konteinerus! Baterijas un akumulatori, savu laiku nokalpojušas elektroiekārtas, telefoni un riepas - tie visi ir videi bīstami atkritumi, kuru nonākšana dabā var radīt milzīgu negatīvu ietekmi uz vidi, bet atkritumu konteinerā - iespaidīgu svaru un atbilstošu rēķinu. Tāpēc nodod tos specializētajos konteineros vai šķirošanas laukumos visā Latvijas teritorijā.
• Esi informēts - uzzini par pareizu atkritumu šķirošana, sazinoties ar savu atkritumu apsaimniekošanas operatoru.
• Atceries par 5P! Pasaki nē - nepērc lietas, bez kurām vari iztikt. Pārskati - izvēlies to, kas videi draudzīgs. Pielieto vēlreiz - ja vari izmantot atkal, izmanto. Pārveido - neizmet, bet atrodi citu mērķi. Pārstrādā - šķiro un atbrīvo vidi no atkritumiem.