6.lapa
Brando - Holivudas atkarību nolemtība
Amerikāņu aktieris, filmu «Krusttēvs» un «Mūsdienu apokalipse» zvaigzne Marlons Brando ar spožo karjeru Holivudā nodrošināja savas dzimtas materiālo labklājību, bet tā neatnesa ģimenei laimi. Marlona Brando māti pazudināja alkohols. Alkoholiķe un narkomāne bija arī aktiera pirmā sieva aktrise Anna Kašfi. Abu dēls Kristians Devi Brando, kas arī bija atkarīgs no narkotikām, to skurbumā nošāva savas pusmāsas Šajēnas draugu. Pēc pieciem gadiem viņš pirms laika tika atbrīvots no ieslodzījuma un 49 gadu vecumā nomira ar plaušu karsoni. Šajēna, kurai saasinājās šizofrēnija, pakārās 25 gadu vecumā. Brando bija 11 bērni no trim sievām un vairākām mīļākajām. Mūža pēdējos gados Brando vairījās no sabiedrības un sacīja, ka nevēlas dzīvot. Viņš aizgāja mūžībā 2004. gadā.
Guči - mode, nauda un «liktenīgā sieviete»
Guči klana mantkāre Itālijā ir tikpat pazīstama kā viņu modes nama izstrādājumi. Impērijas izveide aizsākās 1906. gadā, kad Florencē tika atvērts pieticīgs zirglietu veikals. Tā īpašnieks Gučo Guči mudināja dēlus uz konkurenci, solot, ka uzņēmīgākais no tiem mantos veikalu. Šī sāncensība ģimenē saglabājās arī nākamajās paaudzēs, līdz 80. gados sāka klīst runas par kautiņiem un cīņu, pārdalot dzimtas īpašumus. 70. gadu sākumā «Gucci» modes namu pārvaldīja vecais Rudolfo Guči. Viņa vienīgais mantinieks bija Maurīcio, kas 20 gadu vecumā satrieca tuviniekus ar paziņojumu, ka gatavojas precēties ar veļas mazgātavas saimnieces meitu. Pēc tēva nāves Maurīcio mantoja pusi no «Gucci» impērijas, kuras kapitālu tolaik lēsa ap 800 miljoniem dolāru. Taču tas Maurīcio šķita par maz. Viņš izmeta no uzņēmuma valdes savu tēvoci un sāka cīņu par pārējo 50% akciju atņemšanu saviem brālēniem. Guči dinastijas vēsturē min vienu skaļu un traģisku nāvi, kas tad arī izraisīja baumas par dzimtas lāstu. 45 gadus vecais Maurīcio Guči tika nošauts 1995. gadā Milānas centrā. Sākotnēji aizdomas krita uz itāļu mafijas kariem, bet slepkavības pasūtītāja izrādījās slavenā mantinieka piekrāptā sieva Patrīcija Redžāni, kuru viņš krāpa ar kādu jaunu sievieti. Patrīcija baidījās, ka, šķirot laulību un apprecoties ar jauno mīļāko, Guči nama mantinieks atstās bez mantojuma viņas divas meitas. Patrīciju par slepkavības organizēšanu notiesāja ar 29 gadiem cietumā. Tuvojoties ieslodzījuma termiņa beigām, slavenajai «melnajai atraitnei» tika piedāvāta iepriekšēja atbrīvošana, ja viņa veiks sabiedriski lietderīgus darbus, uz ko lepnā itāliete atbildējusi: «Labāk esmu bezdarbniece cietumā nekā strādāju brīvībā. Nekad neesmu to darījusi un negrasos.» Ģimenes ļaunās enerģijas sekas neskāra ne atraitni, ne abas meitas, kuras beigu beigās mantoja visas bagātības, bet advokāti un juristi, kuri ilgus gadus nodarbojās ar «melnās atraitnes» tiesvedības darbiem un dokumentāciju, sirga ar dažnedažādām kaitēm. Skeptiķi apgalvoja, ka pie vainas esot mikrobi, kas savairojušies uz vecajiem papīriem.