Bērnunamā uzaugušais Anatolijs: Es nekad neesmu jutis mīlestību

21 gadu vecais Anatolijs Marcinkēvičs 18 gadus no savas dzīves ir pavadījis bērnunamā un internātskolās. Viņš apgalvo, ka bērnunamos esošās sistēmas dēļ viņš nekad nav jutis mīlestību un nezina, kas ir ģimene, vēsta "Panorāma".

Anatolijs jau gadu strādā Berlīnē un šobrīd uz dažām dienām ir ieradies Latvijā, lai paciemotos pie draugiem. Viņš bērnunamā nokļuva jau zīdaiņa vecumā un zina, ka viņa vecāki esot dzīvi un dzīvo Jēkabpilī, tomēr ar viņiem tikties nevēlas. "Nekad nekļūt tādam, kā viņi, tas ir pirmais mans mērķis. Ja es būtu tāds kā viņi, tad es nezinu... par mani padomātu visi mani draugi un paziņas, ka es esmu sajucis prātā," stāsta Anatolijs. Neilgi pēc pilngadības sasniegšanas jaunais vīrietis mēģināja izveidot savu ģimeni un apprecējās, tomēr kopdzīve ilga vien gadu.

Anatolijs stāsta, ka adoptētāji nekad neizrādīja par viņu interesi. Viņš arī nekad nav dzīvojis audžuģimenē. "Pilnīgi nekādas nojausmas nav, kas ir ģimene, kā ir ģimenē dzīvot. To es tiešām nemācēšu pateikt. Kā nekā, es esmu nodzīvojis 18 gadus iestādēs visādās, mētāts esmu, tāpēc es nezinu, kas ir ģimene," atzīst vīrietis.

Ekrānuzņēmums no video

Bērnībā Anatolijam tika uzstādīta diagnoze - grūti apmācāms. Tāpēc viņš tika nosūtīts mācīties speciālajās internātskolās. Jaunietis atzīst, ka neesot bijis paraugbērns, tomēr diagnozes uzstādīšana esot noritējusi ļoti raiti - daži jautājumi, zīmogs, un lieta darīta. Par nepaklausību bērnunamā viņš vismaz sešas reizes tika sūtīts uz psihoneiroloģisko slimnīcu. "Es nezinu, kā ģimenē mamma un tētis risina tās problēmas, bet mūs tā vienkārši iesēdina mašīnā un neko nesakot aizved prom," norāda Anatolijs.

Ģimenes aprūpes centra "Saulstari" direktors Juris Boķis gan stāsta, ka ārsts esot tas, kas nosaka, kurus bērnus ievietot slimnīcā un kurus nē. Viņš arī apgalvo, ka bijušo institūcijas bērnu atmiņas ir meli un fantāzija, lai nomelnotu ģimeni.