Kultūras žurnāliste Henrieta Verhoustinska nereti sevi sajūt pavisam dīvaini, it kā tā sieviete, ko viņa redz spogulī vai fotogrāfijās, nemaz tav viņa pati.
Henrieta Verhoustinska "X" kontā raksta: "Vai arī jums dažkārt uzmācas sajūta, ka tas neesat jūs, ko redzat spogulī vai savās bildēs, bet, kas jūs īstenībā esat, nav ne jausmas? Apmēram uz 30 sekundēm ir šis spilgtais zibsnis, kā elpas zudums - un tad elpošana un identitāte atjaunojas."
Dažam komentētājiem ir līdzīga pieredze "Jā. Bērnībā man likās, ka tā ir tikai man. Tajā sajutā var ienākt, piedomājot, ka jocīgi, ka "es esmu es" kādu minūti. Tad ir tik savāda sajuta kā citplanētietim savā ādā. Bet man nepatīk īsti tā sajūta."
"Jā, precīzi tā. Vēl bildēs, retu reizi, šķiet, ir noķerts kāds gabaliņš manis, un tas ir dīvaini, jo vispār es sevi vienmēr nesu līdzi, neatstāju atspulgos"
"Spogulī jā, tāpēc izvairos skatīties spogulī tumsā - ko es tur redzēšu vai neredzēšu neko! Foto tik zīdaiņa vecuma, kad neatceros fotografēšanas brīdi. Liekas - tā nevaru būt es."