Ik dienu policija reģistrē vairākus desmitus satiksmes negadījumu un, zinot mūsu brauķsanas kultūru, jābrīnās, ka šī statistika nav krietni drūmāka.
Viens šodien nometa savu džipu pārsimt metru pirms krustojuma ar ieslēgtām avārijas gaismām, lai ar dēlu mierīgi ieietu maiznīcā, cits apdzen, lai pieturā varētu spraukties garām stāvošam tramvajam...
— Kristīne Želve (@Zelve) November 8, 2022
Cilvēki, kas ar jums notiek?
Un kas jādara, lai kaut kas mainītos?
Ilze: Sodi. Ne kampaņveidīgi, bet pastāvīgi un visaptveroši. Papildus vērtîbu - savstarpējas cieņas, cieņas pret citu dzīvību un veselību u.c., veicināšanas pasākumi. Bet šobrît sodi.
Gunārs: Legalizēt/vienkāršot pārkāpēja auto īpašnieka sodīšanu, pamatojoties uz videoreģistratoriem un cita veida aculiecinieku foto/video materiāliem.
Ēriks: Sodīt, sodīt, sodīt!
Arvīds: Jāaizrāda, jasauc policija. Tas varbūt prasa vairāk nervus nekā pasūdzēties twitterī, tomēr tas strādā. Ne vienmēr, bet strādā.
Guntars: Man ļoti patīk arī uz ietvēm noparkotie auto (tipiski Tallinai, kur dzīvoju). Nezinām, kā ar to cīnīties. Jo, vai nu tur ir simtiem iemeslu vai "suka, bliatj, hulji snimajesh".
Andris: Kamēr neizjutīs pastāvīgu policijas klātbūtni un soda neizbēgamību, nekas nemainīsies.
Ilmārs: Sabiedrība ir pārnospriegota stīga.