Latvijas izlase ir izdarījusi to, ko nebija spējusi paveikt iepriekšējos septiņpadsmit pavasarus pēc kārtas. Uzvarot Somiju ar 3:2, pirmo reizi pasaules čempionāts ir iesākts ar uzvaru! Nevis vienkāršu un kaut kādu „haļavnuju” uzvaru, bet godam nopelnītu uzvaru pār Somiju!
Un, kuru tas interesē, ka Somijas izlase Minskā ir ieradusies tikai ar septiņiem Soču olimpiešiem un, ka viņu sastāvs bija ļoti tāls no optimālā. Somus varbūt tas uztrauca, bet latviešiem no tā ne silts, ne auksts. Tāpat visiem ir zināms, cik Somijā ir profesionālo spēlētāju un ledus haļļu un cik to ir Latvijā. Labāk nesalīdzināt...
Kad somi bija panākuši vadību ar 2:1, nez kāpēc atcerējos visu iepriekšējo pavasaru pirmās spēles. Bija reizes, kad latvieši čempionātu iesāka ar pamatīgām pļaukām, pēc kurām abi vaigi vēl ilgi svilēja. Tāpat bija pirmās spēles, pēc kurām varēja kost abu roku elkoņos un škroboties - cik tur trūka, lai tiktu kaut pie viena punktiņa, latvieši bija pelnījuši vismaz neizšķirtu. Kad vakar otrās trešdaļas viducī uz halles lielā tablo laiku pa laikam parādīja izdarīto metienu skaitu, vajadzēja kārtīgi izberzēt acis - 10:0 Latvijas izlases labā. Tie nebija tā sauktie pieklājības metieni no laukuma centra, bet gan mērķtiecīgi, ar domu pārspēt vārtsargu. Ko tad somi? Šī bija tā reize, kad pirmo reizi čempionātu vēsturē mūziku pret kādu no lielajām hokeja valstīm pasūtīja latvieši! Somi tik noskatījās, kā mūsējie spēlē uz pretinieku nervu stīgām un liek viņiem laiku pa laikam norauties no ķēdes un sākt meklēt kašķi. Varbūt nedaudz pārspīlēšu, bet tik izteiktu Latvijas izlases dominanci pār pretinieku (kaut pustrešdaļas laikā) pēdējo reizi atceros klātienē redzējis ļoti, ļoti sen. Varbūt pat 1993. gadā, kad Bledā C grupas čempionātā tika grautas Korejas, Izraēlas un tamlīdzīgas izlases.
Vienīgais trūkums no šī somu aizsardzības zona aplenkuma - vārtu guvumu trūkums, bet iespējas bija. Ne daudz, bet bija. Ieskaitot lielo skaitlisko vairākumu. Ja vienas komandas pārsvars pār otru ir tik iespaidīgs, atliek piepūst vaigus un gaidīt laimes brīdi. Otrajā trešdaļā nesagaidīja. Sagaidīja pavisam ko citu - ripu Masaļska vārtos. Loģisks vai neloģisks bija šis gols, skaists vai neskasits, taču somi bija panākuši vadību. Tāds pats gols, kā pirmie divi. Pirmais, kuru somam uzdāvināja Laviņš... Pieredzējušais latviešu aizsargs varēja daudz netērēties. Ja reiz gols, tad ar mūziku. Nevis uzlikt ripu uz pretinieka lāpstiņas, bet pašam pārsteigt Masaļski. Rezultāts no tā nebūtu mainījies. Ja laukumā tiekas divas līdzvērtīgas komandas, uz skaistiem un estētiskiem goliem nav vērts cerēt. Ja ripa pabūs kādos vārtos, tad ar kārtīgu darbu, kas tiek pavadīts ar veiksmes māti. Kā Daugaviņa variantā.. Nekādu kombināciju, vien mērķtiecīgs uzmetiens vārtu virzienā. Ar domu, ka vārtu priekšā ar savu klātbūtni gaisu pabojās Ķēniņš un tā arī notiek. Nespēcīgs metiens, Ķēniņš defilē gar vārtsarga degungalu, bet ripa pa to laiku nospurdz gar Ronalda slidām un ielido vārtu stūrī. Tas pats arī ar Sotnieka golu. Uzmetiens no zilās līnijas, šoreiz Ķēniņa vietā ir Girgensons un izskatījās, ka ripa maķenīt skāra Zemgusa nūju, mainot virzienu. Bet, kāda starpība - gols ir un paliek gols. Tikai Kuldas uzvaras metienu var pieskaitīt pie klasiskiem vārtu guvumiem. Vasiļjevs vinnē iemetienu, piespēle Daugaviņam, vēl viena piespēle uz zilo līniju Kuldam, šķīliens un somiem ir sakurta somu pirts - 3:2! Abi aizsargi izcēlās ne tikai ar vārtu guvumiem, egt arī ar melno darbu savu vārtu priekšā. Dažu sekunžu laikā abi pieteicās par tiešākajiem Masaļska palīgiem. Vispirms Sotnieks ar kāju atsit jau tukšajā stūrī mesto ripu, bet mirkli vēlāk Kulda kritienā ar roku noķer ripu. Atkārtojumā redzams, ka Kulda ir nedaudz nobijies, jo par pārāk ilgu ripas turēšanu rokās, varēja tikt pie divām soda minūtēm. Mača izskaņā pagalam nevajadzīga noraidījuma...
Somija ir uzvarēta, taču kaifot par šo vēsturisko panākuma nav laika. Jau svētdien dienas pirmajā mačā jāspēlē ar vāciešiem, kas vakar tikai pēcspēles metienos pārspēja Kazahstānu. Šajā sakarā nez kāpēc atmiņā atausa ainiņas no 2000. gada čempionāta Ķelnē. Vienā vakarā izcila uzvara pār ASV (2:0), bet jau nākamajā dienā zaudējums Ukrainai. Vien atšķirība tā, ka šodien čempionātam ir pavisam cits formāts. Tik un tā, ja Nolans no Latvijas izlases ir nolēmis atvadīties ar kaut ko taustāmu, tad arī svētdien ir jāņem vācieši! Par lielu Latviju!
P.S. Par melnajiem plankumiem. Līdz spēlei ar Somiju bija atlikušas tikai trīs izlases, pret kurām pasaules čempionātos nebija vai nav izcīnītas uzvaras. Tagad ir palikušas tikai divas - Čehija un Kanāda.