Pēc eiforijas pēc uzvaras pār Somiju, šodien Latvijas izlase piedzīvoja smago kritienu - zaudējums Vācijai (2:3) un, ja pēc vakardienas daudzi jau bija aizsapņojušies vismaz līdz ceturtdaļfinālam, tad šodien par tik augstiem pasaules čempionāta plauktiem neviens vairs nerunā.
Pēc spēles ar somiem Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans tūlīt par apsolījās, ka pret vāciešiem tikšot spēlēts pavisam cits hokejs - latviešu hokejs. Nezinu, ko ar šo vārdu salikumu bija domājis Nolans, taču latviešu līdzjutējam ir sava izpratne par latviešu hokeju un tas, visupirms, asociējas ar lieliem ātrumiem, ar daudz bīstamiem momentiem pie pretinieku vārtiem, ar ne pārāk lielu to pārvēršanu vārtu guvumos, ar kļūdām aizsardzībā u.t.t.
Kas sanāca no šī latviešu hokeja, katrs, kurš gribēja, to redzēja klātienē vai pie TV ekrāniem, bet visu pēc kārtas. Ātrums. Uz vietas neviens nestāvēja, taču neviens neskrēja pat Rolanda Arāja ātrumā, par Boltu nemaz nerunājot. Tālāk. Vārtu gūšanas iespējas. Neliela atkāpe - realizācijas lietderības koeficients bija ļoti augsts. Metienu pa friču vārtiem bija vairāk, nekā iespēju gūt vārtus, taču reālu iespēju iebakstīt melno kaučuku vāciešu vārtos bija tikai četras. Vārtu guvumi - divi un te arī ir 50% realizācija. Izcili, ja vien ar diviem goliem pietiktu uzvarai. Bez Pujaca un Miķeļa Rēdliha vārtu guvumiem (taisnības labad, Pujacam tika pierakstīts vārtu guvums, jo viņiem lielākais palīgs bija kāda vācieša slida, no kuras tad arī ripa ielēca vārtos), vēl pa ripiņai varēja iemest Girgensons un Džeriņš, kurš pirmajā trešdaļā aizskrēja viens pret vienu. Kāds acīgāks spēles vērotājs noteikti atrastu vēl kādu pusmomentu, taču ar lielu piespiešanos.
Tālāk. Kļūdas. Trīs ripas Gudļevska vārtos un visas trīs pēc kļūdām aizsardzībā. Ne tik briesmīgām, kādu pret Somiju atļāvās Laviņš, taču kļūdas ir un paliek kļūdas. Pirmie divi vārti zaudēti kā siāmas dvīņi - Gudļevskis atsit ripu vārtu priekšā un pirmie to savāc vācieši. Zīmīgi, ka abos gadījumos aizsardzībā bija Kulda un Galviņš. Kad virs Minskas arēnas vēji bija sapūtuši zvaigznes, kuru izkārtojums vēstīja - abām komandām nekas nebūtu pret pagarinājumu (garantēts viens punkts), nez no kurienes viens pret vienu aizskrien Openheimers. Pujacs viņam neļauj gūt vārtus, taču ar noteikuma pārkāpuma palīdzību. Tas pats Openhaimers izpilda bullīti un pieliek punktu šai spēlei.
Ja pēc spēles ar somiem uzvara tika uztverta kā godam nopelnīta, tad arī zaudējums vāciešiem ir tikpat godīgi nopelnīts un neviens pret šādu spriedumu neiebilst. Tāda ir dzīve. Pirmdien Latvijas izlasei ir brīvdiena, bet otrdien vēlu vakarā jāspēlē ar Kazahstānu. Pirms čempionāta prognozētāji mētājās ar asprātībām, ka, raug, kazahu vienīgie klienti šajā čempionātā būšot ... latvieši. Tā esot vienīgā spēle, kur kazahiem kaut kas spīd.