Eiropas čempionāta E grupas ilgi gaidītajā mačā Itālija guva divus skaistus vārtus un noturēja līmenī aizsardzību, pārspējot Beļģiju 2:0.
Beļģijas galvenais treneris Marks Vilmotss komandas pirmajā Eiropas čempionāta spēle izvēlējās interesantu spēlētāju izvietojumu laukumā. Ņemot vērā, ka beļģiem ir problēmas ar malējiem aizsargiem, tad, kā jau to varēja paredzēt, laukumā devās četri centra aizsargi, turklāt Lorēns Simans darbojās kā malējais. Neliels pārsteigums arī Maruāna Felīni uzbrūkošā centra pussarga, jeb spēles veidotāja pozīcija, kas licis rezervē palikt Drīsam Mertensam.
Itālija maču uzsāka ar nomināli trīs aizsargiem un pieciem pussargiem, taču praksē abi malējie pussargi Antonio Kandreva un Mateo Darmjans lielu darba apjomu paveica aizsardzībā. Aizsargājoties, atpakaļ intensīvi agriezās arī Marko Parolo un Emanuele Džakerini, taču par uzbrukumu atbildēja trijotne - Daniele De Rossi, Eders un Gracjāno Pellē
Ilgi gaidītais Itālijas un Beļģijas mačs sākās ar visai piesardzīgu spēli. Abas komandas uzmanīgi kontrolēja bumbu un par katru cenu nerāvās uz priekšu, mēģinot lēnām tikt tuvāk pretinieku soda laukumam. Par spīti šādam spēles tempam nedaudz vairāk uzbruka Itālija, taču Beļģija atbildēja ar spēcīgu Radžas Naingolana tālsitienu, kuru gan atvairīja Itālijas kapteinis Džanluidži Bufons. Nevienai no komandām nepiederēja izteikts pārsvars bumbas kontrolē. Spēle ritēja no vieniem vārtiem uz otriem, un abas vienības apmainījās ar labām epizodēm.
Nedaudz vēlāk Itālija nodemonstrēja augstākās klases izspēli un tehnisko izpildījumu. Bumba nokļuva itāļu rīcība, pareizāk sakot, pie Leonardo Bonuči, kurš izpildīja fantastisku piespēli pāri pus laukumam precīzi kājās Džakerīni, savukārt pussargs to meistarīgi uztvēra un, ne mirkli nevilcinoties, uzreiz sita tālajā vārtu stūri, panākot 1:0! Beļģijas aizsargi ko tādu nebija gaidījuši. Pēc šāda pavērsiena Itālija neiesēdās aizsardzībā un aktīvi devās uz priekšu. Beļģi savā starpā nesapratās aizsardzībā, bumbu izcīnīja Eders un ar galvu gar pašu vārtu stabu sita Pellē, turklāt, ja uzbrucējs būtu trāpījis rāmī, Kurtuā vairs nebūtu glābējs un rezultāts jau vēstītu divu vārtu pārsvaru itāļiem. Pirmais puslaiks noslēdzās ar dinamisku un interesantu spēli.
Otrajā spēles nogrieznī, iespējams, varēja gaidīt, ka itāļi iesēdīsies aizsardzībā un turēs rezultātu, tomēr tādi nebija Antonio Kontes plāni. Itāļi līdz ar svilpi par puslaika sākumu rāvās uz priekšu un nekautrējās apdraudēt Kurtuā sargātos vārtus. Beļģiem radās kārtējās sastarpējās nesaprašanās, kad centrā bez īpašas cīņas bumba tika atdota Itālijai un uzreiz izveidojās ārkārtīgi bīstama epizode, kuru meistarīgi neitralizēja Vertongens. Aizsargs pamatīgi aizsvīlās, aizspēra prom bumbu un agresīvi kliedza uz saviem spēlētājiem, tomēr viņa emocijas varēja pilnībā saprast. Pēc īsa brīža Beļģija aizskrēja pretuzbrukumā un viens pret vienu ar Bufonu nonāca Romelu Lukaku, kurš bumbu sita pāri itālim, tomēr pavisam nedaudz garām vārtiem. Teicama Beļģijas izdevība izlīdzināt.
Itālija atbildēja ar kārtējo bīstamo epizodi, kad pēc centrējuma ar galvu precīzi sita Pellē, tomēr beļģus no divu vārtu zaudējuma izglāba Kurtuā veiklība. Turpmākajā laikā Beļģija atguva bumbas kontroli savās rokās un, kas gan cits viņiem atlika, kā visiem spēkiem rauties uz priekšu. Beļģu centieni aprāvās galvenokārt pēc neprecīzām piespēlēm vai Itālijas meistarīgās spēles aizsardzībā. Sākoties spēles pēdējām 10 minūtēm, laba izdevība radās no maiņas nākušajam Divokam Origi, kurš pēc de Breines centrējuma bīstami sita ar galvu, taču nedaudz pāri vārtiem. Spēles pašā izskaņā Beļģija bija ļoti tuvu izlīdzinājumam, bet Itālijas izlases vārtu priekšā bija pārāk liela burzma un bumba, par laimi Itālijai, nonāca pie Bufona. Pašās spēles beigās Beļģija, aizraujoties ar uzbrukumu veidošanu, iekrita aizsardzībā un pretuzbrukumā aizskrēja itāļi, kad izspēlē līdz tukšiem vārtiem piespēli pa gaisu padeva Kandreva un Pellē, to uztverdams, ietrieca bumbu praktiski tukšos vārtos, pieliekot treknu punktu spēlei!