Nedēļas nogalē Phjončhanā startēs ziemas paralimpiskās spēles, kurās sešos sporta veidos piedalīsies gandrīz 600 atlēti no aptuveni 50 valstīm. Taču ne no Latvijas. Vistuvāk dalībai ziemas paralimpiskajās spēlēs bija mūsu ratiņkērlinga pārstāvji, tomēr sāpīga neveiksme izšķirošajā spēlē liedza aizbraukt uz Phjončhanu. Vai Latvijai ir cerības deleģēt kādu sportistu pēc četriem gadiem Pekinā, par to vaicājām Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidentei Daigai Dadzītei.
Ratiņkērlinga jauktajai komandai tāpat kā pirms Soču paralimpiskajām spēlēm pietrūka tikai viena punkta. Izšķirošajā spēlē minimāls zaudējums pret Dāniju. Tomēr tieši ratiņkērlingā šobrīd Latvija ir vistuvāk ziemas paralimpiskajām spēlēm. To apliecināja arī janvārī Somijā notikušais "Kisakallio Open" turnīrs, kurā starp 12 komandām bija deviņas Phjončhanas paralimpisko spēļu dalībnieces. Latvijas ratiņkērlinga jauktā komanda (Poļina Rožkova, Sergejs Djačenko, Agris Lasmans, Ojārs Briedis) šādā konkurencē izcīnīja trešo vietu, septiņās spēlēs piedzīvojot tikai divus zaudējumus.
Lielas cerības, domājot par 2022. gada Pekinas paralimpiskajām spēlēm, tiek saistītas ar parabobsleju, kurā latvieši ir vieni no pirmatklājējiem un spējuši panākt tā attīstību pasaulē. Phjončhanas paralimpisko spēļu laikā Starptautiskā paralimpiskā komiteja lems par parabobsleja iekļaušanu paralimpisko spēļu programmā. Pašreizējais pasaules čempions parabobslejā ir latvietis Arturs Klots, bet 2016. gadā Alvis Brants un Klots pasaules čempionātā ieguva attiecīgi sudraba un bronzas godalgas. Viņiem ar padomu talkā nāk arī Latvijas bijušie bobslejisti. Ja agrāk parabobslejā dalībnieku skaits knapi sasniedza desmit, tad tagad starptautiskajās sacensībās startē jau vairāk nekā 20 sportistu. Dadzīte uzskata, ka Latvija uz Pekinas paralimpiskajām spēlēm varētu deleģēt divus vai pat trīs parabobslejistus.
Tiktāl skaidrs par to, kuri mūsējie atrodas tuvu ziemas paralimpiskajām spēlēm. Taču citos sporta veidos līdz paralimpiskajām spēlēm vēl ļoti tāls ceļš ejams. LPK prezidente stāsta, ka esot uzsākts ceļš pretī kamanu hokeja komandas izveidei. "Taču aplaužamies pret faktu, ka nevienā ledus hallē nav tam atbilstoša laukuma. Laukuma izmēri kamanu hokejā ir tie paši, bet rezervistu soliņš nevar būt aiz apmales," skaidro Dadzīte. Nesen kamanu jhokeja komandu izveidojuši armēņi, kuriem projekta uzsākšanai bija nepieciešami 25 tūkstoši ASV dolāru. Vēl jāpieskaita aptuveni 100 eiro par ledus īri treniņam. Ja atbilstošs laukums vispār ir…
Bijuši gribētāji, kas mēģinājuši nodarboties ar distanču slēpošanu un biatlonu, taču centieni atduras pret finansēm. Latvijā ziemas ne vienmēr ir tādas, kā pēdējās divās nedēļās, bet kalnu slēpošanā potenciālos paralimpiešus kavē pielāgotu pacēlāju trūkums. Trenēties būtu jābrauc uz ārzemēm, bet tas ir dārgi. Turklāt paralimpiešiem pielāgotās trases Slovēnijā, Slovākijā, Austrijā un Vācijā regulāri aizpilda vietējie sportisti. Starp citu, līdz šim pēdējais Latvijas ziemas paralimpietis bija tieši kalnu slēpošanas pārstāvis. Taču Māris Nimrods tolaik jau bija iekāpis sestajā gadu desmitā un wild card vietu paralimpiskajās spēlēs nopelnīja galvenokārt par savu entuziasmu.