Aļonas Ostapenko treneris Deivids Teilors pirms „French Open” sākuma dalījās viedoklī ar ārzemju medijiem, paskaidrojot, ka Ostapenko šoreiz būs daudz lielāka atbildības nasta, taču viņš uzskata, ka Ostapenko spēs noturēties elitē ļoti ilgi.
Deivids Teilors, kurš iepriekš strādājis ar tādām tenisistēm kā Stosūru un Ivanoviču, izteica savu apbrīnu par tenisa jaunās paaudzes spēlētājām: „Viņas pilnībā nerespektē savu pretinieču prasmes. Cilvēki parasti baidījās, bet tagad tādas emocijas ir pilnībā pazudušas. Tā ir satriecoša šīs paaudzes atšķirība.”
Ostapenko sakarā esmu nonācis pie secinājuma, ka man jādod viņai vairāk brīvības, taču pēc tam jāmēģina viņas emocijas pagriezt pareizajā virzienā.
„Jaunie spēlētāji iziet laukumā ar patiesu ticību, ka viņi var apspēlēt „Top 10” spēlētājus, un tā ir lielākā atšķirība spēlētāju filozicijā. Domāju, ka Aļona pagājušajā gadā Francijā šajā ziņā iemiesoja sevī šīs paaudzes īpašības un visiem tās lieliski nodemonstrēja. Tobrīd es trenēju Naimo Osaku un teicu, hei, skatieties, kas tur notiek. Tāpēc esmu drošs, ka tas arī vēl vairāk sniedz pārliecību un drosmi jaunajiem spēlētājiem.”
„Domāju, ka šī jaunā paaudze daudz mazāk respektē pārējos, viņiem viss liekas iespējams. To es nesaku negatīvā ziņā,” turpināj Teilors. „Viņi vēlas visu sasniegt ātrāk, un tas attiecas arī uz tenisu, viņi vēlas būt elites spēlētāji jau uzreiz. Viņi nevēlas mācīties pāris gadus, bet gan saka, nē, es gribu tagad, un domāju, ka tam ir liela nozīme pašreiz notiekošajā.”
Teilors arī pauda pārliecību, ka Ostapenko uzvara „French Open” nepaliks vienīgā lieta, ar ko viņa ieies tenisa vēsturē: „Viņa ir ienākusi tenisa elitē, lai šeit paliktu uz ilgu laiku. Domāju, ka svarīgākā lieta par spēles stilu ir tā, ka jāspēlē tā, kā vajag, nevis tā, kā jūties. Ja esi nervoza, tad nespēlē nervozi. Ja ir iespēja uzbrukt pēc otrās serves, tad uzbrūc, jo tā ir labākā iespēja gūt punktu. Taču ja sāc domāt pārāk tālu uz priekšu vai sāc domāt pārāk paredzami, tad sāc spēlēt ar sitieniem laukuma vidū, cerot, ka pretiniece kļūdīsies. Domāju, ka tas arī bija galvenais iemesls, kādēļ Aļona uzvarēja „French Open” - viņa prata spēlēt tā, kā vajag.”
„Tagad Ostapenko ieradusies uz turnīru ar lielāku satraukumu un lielāku atbildības nastu,” turpināja Teilors. „Pirms gada neviens negaidīja, ka pasaules 50. rakete jebkad varēs uzvarēt „Grand Slam”. To izdodas paveikt ļoti reti. Taču domāju, ka Aļona ar šo negaidīto titulu un situāciju līdz šim tikusi galā ļoti atzīstami.”
Tenisa treneris arī atzina, ka vēl nekad nav strādājis ar tik emocionālu tenisisti kā Ostapenko: „Ana Ivanoviča arī ļoti mīl tenisu un arī bija ļoti emocionāla, taču citādā veidā. Ostapenko sakarā esmu nonācis pie secinājuma, ka man jādod viņai vairāk brīvības, taču pēc tam jāmēģina viņas emocijas pagriezt pareizajā virzienā. Šāda personība dažreiz var strādāt arī sev par sliktu, mēs to tenisā jau esam redzējuši, taču nekad nevajag atņemt sportistam viņa paša personību.”
Teilors norādīja, ka viņa lielākais izaicinājums šajā pozīcijā pagaidām bijusi Ostapenko pārliecināšana par strādāšanu citādā veidā: „Viņai ir bijuši tik lieli panākumi. Protams, Aļona vēlas progresēt, viņa man to pateica jau pirmajā sarunā. Taču viņai ir bijuši panākumi katrā tenisa līmenī - U14, U16, junioros un arī „Grand Slam”. Bet tagad kāds nāk no malas un saka, hei, mums vajag piestrādāt pie šī. Loģiska ir atbilde - kāpēc? Man tāpat viss iet labi. Un tā ir tiesa. Taču, lai turpinātu tenisā uzvarēt ilgā laika periodā, jāpaplašina arī taktiskais arsenāls, jo šobrīd Aļonai pievērsta liela uzmanība. Tenisā ir daudz labu treneru, un mums pieejams ļoti daudz informācijas. Šobrīd domāju, ka es nedaudz šajā cīņā uzvaru, un Aļonas mamma ļoti palīdzējusi šajā ziņā.”