Bronzas puikas. 2007. gads. Kā izvērsusies viņu turpmākā karjera?
Nedēļas nogalē Latvijā sāksies Eiropas čempionāts basketbolā junioriem (U18). Tieši šī vecuma čempionāts skaitās visprestižākais starp visām vecuma grupām (vēl ir U16 un U20 čempionāti) un tieši šajā vecuma grupā Latvija izcīnīja pirmās godalgas (starp vīriešiem). Tas notika 2007. gadā Madridē, kad Vara Krūmiņa trenētie juniori mājās pārveda bronzu. Līdzīgs panākums pēc trīs gadiem Kauņā arī Ziedoņa Jansona trenētajiem junioriem. Kopš pirmās bronzas pagājuši vienpadsmit gadi, kopš pēdējās – astoņi. Kā izvērsusies šo bronzas komandu spēlētāju turpmākie likteņi basketbola laukumos? Kādu pienesumu nacionālajai izlasei devušās šīs bronzas komandas?
Neliela atkāpe par čempionāta izspēles sistēmu toreiz un tagad. Pēdējos gados pieņemts, ka grupas turnīru spēlēm nav tik būtiska nozīme, kā tas bija agrāk. Proti, grupas ietvaros var piedzīvot pat visus zaudējumus un tik un tā neveiksminiece vēl var kļūt par čempioni. Izslēgšanas spēļu turnīra pirmajā kārtā (astotdaļfinālā) iekļūst visas komandas un tikai pēc pirmās kārtas notiek komandu dalīšanās. Respektīvi, tālejošas sekas ir pirmajā “play off” kārtā - astoņas komandas turpina cīņu par medaļām, otras astoņas - par palikšanu elitē.
Toreiz (2007. gadā) grupas turnīra spēlēm bija pavisam cita nozīme. Pirmajā posmā grupā bija jāieņem vismaz trešā vieta (starp četrām komandā), bet uz otro posmu līdzi tiek ņemtas savstarpējās spēles. Tātad, jo vairāk uzvaru, jo labākais izredzes kvalificēties izslēgšanas turnīra spēlēm. Otrajā grupas turnīrā jāaizvada vēl trīs spēles ar otras grupas trim komandām. Toreiz ceturtdaļfināls nebija, uzreiz pusfināls un, lai iekļūtu pusfinālā, otrajā posmā savā apakšgrupā bija jābūt vismaz otrajiem.
Latvijas izlase pirmo posmu pabeidza ar trim uzvarām: 76:74 pret Itāliju, 80:64 pret Igauniju un 72:67 pret Franciju. Otrais posms sākts ar 91:78 pret Izraēlu, tad 73:68 pret Turciju un pabeigts ar 73:83 pret Grieķiju. Otrā vieta grupā un ceļš uz pusfinālu ir vaļā. Tātad, cīņa par medaļām ir garantēta. Pusfinālā 71:82 pret Serbiju, bet bronzas finālā 74:72 pār Lietuvu.
Togad basketbola aprindās vēl sastopami pašpasludinātie ģenerāļi laiku pa laiku atgādināja, ka īstā junioru izlase bijusi 1998. gadā, kura ar Eiropā izcīnīto ceturto vietu tika pie iespējas spēlēt pasaules čempionātā. Sava taisnība šādam pašlepnumam bija, jo līdz pat 2007. gadam nevienai citai U18 izlasei augstāk par astoto vietu nebija izdevies tikt, bet gadu pirms izcīnītās bronzas 12. vieta nudien nelika cerēt, ka beidzot būs arī kas taustāms.
2007. gada čempionāts tika sagaidīts bez liekiem uzsaukumiem, bet lielām ambīcijām un noteikti bez skaļiem paziņojumiem par to, ka mājās bez godalgām nebraukšot. Varis Krūmiņš aizveda puikas uz Madridi un ar šodien tik bieži dzirdēto formulu “soli pa solim” aizspēlējās līdz pat pjedestālam. Līdz pirmajam pjedestālam starp vīriešu komandām. Kas tad bija tie puikas, kuras izcīnīja šīs medaļas?
Jānis Strēlnieks
Kad sākās gatavošanās čempionātam, Strēlniekam nebūt nebija atvēlēta galvenā vilcējspēka loma. Strēlnieks pat atradās patālā rezervē, taču tieši viņš kļuva par galveno varoni, jo tieši viņš bronzas finālā sekundi pirms pamatlaika beigām guva uzvaras grozu! Šodien Strēlnieku pazīstam kā labu piespēļu dalītāju, taču bronzas čempionātā viņš ik spēlē izdarīja vien 0,6 rezultatīvas piespēles.
Latvijā spēlējis tikai vienā komandā - BK “Ventspils” kurā pavadīja četras sezonas. No 2011. līdz 2013. gadam spēlēja Sanktpēterburgas “Spartak”, pēc tam viena sezona Kijevas “Budivelnik” un tad sekoja Vācijas “Brose Basket” laiki. Pagājušajā sezonā pārcēlās uz Pireju “Olympiacos”, kurā spēlēs arī nākamajā sezonā.
2009. gada Latvijas čempions; 2014. gada - Ukrainas čempions; 2015-17. gada Vācijas čempions; 2015. gada Vācijas Superkausa ieguvējs; 2017. gada Vācijas kausa ieguvējs; 2018. gada Grieķijas vicečempions. Spēlējis četros Eiropas čempionātos un arī šodien ir viens no izlases pamatspēkiem.
Dairis Bertāns
Rezultatīvākais spēlētājs Latvijas izlasē. Vidēji ik mačā guva 17,3 punktus. Bertāna sniegums tika pamanīts arī turnīra rīkotājiem, jo tika iekļauts čempionāta simboliskajā izlasē.
Kopš bronzas čempionāta karjera gājusi tikai pa augšuejošu līkni. Uz čempionātu aizbrauca jau ar LBL pieredzi Valmieras un “ASK/Juniors” komandās. Pēc čempionāta sekoja spēlēšana tā laika spēcīgākajās Latvijas komandās ASK, BK “Ventspils” un VEF. 2013. gadā devās leģionāra gaitās un līdz 2016. gadam spēlēja Spānijas ACB līgā Bilbao komandā. Pēc tam gads Turcijā “Darussafaka” komandā, bet pagājušajā sezonā Itālijā Milānas “Olimpia” komandā.
Četras reizes kļuvis par LBL čempionu (2009, 2011-13); 2012. gadā atzīts par Latvijas labāko basketbolistu; 2017. gadā izcīnīja Itālijas Superkausu, bet šajā pavasarī kļuva par Itālijas čempionu. Itālijas komandā spēlēs arī nākamajā sezonā. Spēlējis četros Eiropas čempionātos un arī šobrīd ir viens no nacionālās izlases līderiem.
Jānis Kaufmanis
Jau bija paspējis uzspēlēt pieaugušo kārtā dzimtās Valmieras komandā. Arī turpmākā karjera pārsvarā aizvadīta Valmieras komandā un augstākais lidojums tika piedzīvots 2016. gada pavasarī, kad kopā ar “Valmiera/Ordo” izcīnīts LBL čempiona tituls. Vienu sezonu (14/15) pavadījis Spānijas LEB Oro līgas komandā “Forca Lleida”.
Oskars Virsis
Uz čempionātu aizbrauca kā BK “Ventspils” sistēmas spēlētājs, kas it kā ļāva cerēt uz salīdzinoši pieklājīgu turpmāko karjeru, taču Ventspils pamatkomandā divu sezonu laikā aizvadītas vien divas spēles. Pēc tam seko četri gadi Valmierā, bet pēdējās sešas sezonas pavadītas kopā ar BK “Jēkabpils”. Stabila LBL vērtība.
Guntars Strāķis
Turpinājums profesionālajā basketbolā nebija, taču basketbols tika spēlēts dažādās zemākajās līgās. Latvijai nav vajadzīgi tikai basketbolisti, arī fizioterapeiti ir vajadzīgi.
Mikus Sokolovs
2009. un 2010. gada sezonās pārstāvēja BK “Ventspils” un aizvadījis arī vairākas spēles Eiropas kausa izcīņā. Līdzīgi kā Virsis, arī Sokolovs šodien ir stabila LBL vērtība. Pārstāvējis “ASK/Buki”, BA “Turība”, BK “Jēkabpils”, “Liepāja/Triobet”. Spēlēja arī 2009. gada ventspilnieku LBL zelta sastāvā. Pa vidu nav skādējis spēlēšanu arī LBL-2 čempionātā.
Lauris Mizis
Toreiz par Mizi tika runāts kā par potenciālu lielās izlases spēlētāju. Uz vienu gadu tika uzaicināts pat uz VEF (2009), taču atrašanās šajā komandā ilga vien sešās spēles. LBL pārstāvēto komandu saraksts ir pagarš: “LU/Rīdzene”, BK “Zemgale”, BA “Turība”, BK “Jelgava”, “Barons/Ldz”līdz pēdējās trīs sezonas pavadītas Ogrē.
Ingmārs Zirnis
Par gaitām profesionālajā basketbolā nekas nav dzirdēts. Arī LBL līmenī nē.
Roberts Mednis
Pirms b ronzas vasaras atradās tobrīd no jauna dzimušajā ASK sistēmā, kas it kā liecināja par spēlētāja potenciālu. 2009. gada sezonā tika izsaukts pat uz lielo komandu tajā aizvadot deviņas spēles, taču turpinājums nesekoja. LBL augstākās līgas apritē atradās līdz 2016. gadam pārstāvot BA “Turība”, “Barons kvartāls”, “Jūrmala/Fēnikss”. Pēdējās divas sezonas spēlējis LBL-2 Gulbenes komandas sastāvā.
Kristers Zeidaks
Vajadzēja kļūt par stabilu vidusmēra spēlētāju, varbūt pat nedaudz augstāka līmeņa, taču 2014. gadā beidzās viņa karjera. Svītru karjerai pārvilka marihuāna. Līdz tam bija paspējis uzspēlēt “Barons/LMT” (2009) un arī BK “Ventspils” (2013/14).
Lauris Blaus
Raiba karjera izveidojusies Laurim. Aiz Strēlnieka un Bertāna noteikti trešā veiksmīgākā. LBL gaitas uzsācis “Ķeizarmežs” komandā, tad trīs sezonas Ventspils pirmajā komandā, sezona VEF, divi gadi Liepājā, divi gadi Valmierā (ieskaitot zelta sezonu), bet pagājušajā gadā uz pāris spēlēm atgriezās Liepājā. Divas reizes kļuvis par LBL čempionu - 2013. gadā kopā ar VEF, pēc trīs gadiem ar “Valmiera/Ordo”. Ārpus Latvijas spēlējis Igaunijā, Lietuvā, Ukrainā un Polijā.
Antons Vilciņš
Profesionālā līmenī tā arī neuzspēlēja.