JUNIORI SPĒLĒS EIROPAS ČEMPIONĀTA FINĀLĀ!

Šovakar Eiropas čempionātā junioriem Latvijas izlase pusfinālā pārspēja Krievijas vienaudžus un pirmo reizi U18 izlases vēsturē latvieši spēlēs finālā. Mūsējo pretinieki finālā noskaidrosies otrajā pusfinālā starp Francijas un Serbijas izlasēm.

Nenoliedzami, ka lielākā daļa pašmāju līdzjutēju cerēja uz Latvijas - Lietuvas pusfinālu, taču arī Latvija - Krievija intrigas un zemtekstu ziņā nav sliktākais variants. Pēc tam, kad krievi ceturtdaļfinālā beigu beigās pieveica leišus, varēja pielikt punktu 2016. gada kadetu čempionāta medaļnieku turpmākajām gaitām. Proti, Lietuva palika kā pēdējā, kura pirms diviem gadiem bija starp medaļniecēm (otrā vieta), kura arī junioru vecumā varēja iekosties kādā no cēlmetāliem. Neiekodīsies, jo krievi izjauca šīs cerības. Lietuviešiem vienīgais mierinājums - viņi tika vistālāk. Raug, kadetu čempioni Spānija pat astotdaļfinālā neiekļuva, bet bronzas turki astotdaļfinālā zaudēja latviešiem. Gan spāņiem, gan turkiem vairs nav jāuztraucas par palikšanu elitē, jo uzvarēti ceturtdaļfināli par 9. līdz 16. vietai, bet lietuviešiem šī problēma nav aktuāla kopš uzvaras astotdaļfinālā.

Par to, ka Krievijā nevajadzētu būt problēmām ar jauno basketbolistu kadriem, šķiet, nešaubās neviens, taču, kā viņi tiek izmantoti un apmācīti lielajam basketbolam, tas ir pavisam cits jautājums. Kad kāda no Krievijas jaunatnes izlasēm spēlē B divīzijā, šodien tas nav nekas ārkārtējs (Latvijā par spēlēšanu zemākajā līgā tiek brēkts par nelabā balsī un visus funkcionārus jātur pa gabalu no basketbola). Kā pirms diviem gadiem, kad U16 izlase spēlēja B divīzijā. Tā ir tā pati izlase, kuras pamati veido šodienas U18 izlasi, ar kuru šovakar aizvadījām pusfināla maču. Pirms diviem gadiem jaunie krievi B divīzijā uzvarēja visus, nu, gandrīz visus. Vienīgais zaudējums piedzīvots pret Portugāli (Latvijai šīs sajūtas nav svešas), taču visā turnīrā pirmā vieta tik un tā izcīnīta... Kopš tiem laikiem pagājuši divi gadi un teorētiski būtu loģiski, ja arī šodienas junioru izlasi veidotu tā gada sastāvs. Labi, ne simtprocentīgi, bet pamatam vajadzētu būt. Nekā. Acīmredzot krieviem ir paveicies ar 2000. gadā dzimušajiem vai vienu gadu jaunākiem, jo no kadetu B divīzijas zelta izlases līdz junioru izlasei “izdzīvojuši” vien četri.

Latvijas U18 izlases vēsturē šīs ir piektais pusfināls, taču vēl ne reizi tajā nav uzvarēts. 1998. gadā Varnā pusfinālā bez variantiem zaudējām horvātiem (65:81) un pēcāk palikām ceturtie. 2007. gadā Madridē pusfinālā 71:82 pret Serbiju, bet bronzas mačā uzvara pār lietuviešiem (74:72). 2010. gadā Viļņā kaut kāds skaras ar šodienu. Proti, arī pirms astoņiem gadiem pusfinālā spēlējām ar krieviem un pamatīgi zaudējām - 42:73. Toties bronzas finālā sagrāvām serbus (75:49). Visbeidzot 2013. gads tepat Rīgā, kad vairums jau bija sasapņojušies par zeltu (sliktākajā gadījumā sudrabu), taču pusfinālā ar 68:72 zaudējām horvātiem, bet bez bronzas medaļām mūs atstāja spāņi (56:57).

1. ceturtdaļa. Interesanta pieeja vīriem no FIBA - viens no trim mača tiesnešiem bija no Lietuvas. Nez, vai tas bija pareizi darīts, jo šādam risinājumam attiecīgā situācijā varēs piemeklēt atbilstošu tulkojumu. Piemēram, Lietuva ar latviešiem ir kaimiņi, krievi ceturtdaļfinālā pieveica lietuviešus…

Latvijas izlases sākuma sastāvs: Žagars, Kurucs, Ķilps, Šnipke un Miška. Ja vakardienas spēlē pret britiem ilgu laiku bija jāmeklē pareizās metienu trajektorijas, kā iemānīt bumbu grozā, tad šodien pirmās divas minūtes atgādināja kaut ko no mača pret turkiem - kā metiens, tā punkti krājas viens pie otra un tieši pēc divām nospēlētām minūtēm krievi pieprasīja minūtes pārtraukumu. Un to viņiem piespieda izdarīt Žagara trejacis dodot jau 10:3 vadību. Tobrīd latvieši izdarījuši piecus metienus no spēles un četri bija precīzi…

Skaists sākums, taču jau ceturtdaļas vidū pēc minūtes pārtraukuma jāskrien Visockim-Rubenim. Desmit pēc kārtas zaudēti punkti un esam jau zaudētājos (15:16). Ceturtdaļas pēdējā minūtē jau 20:28 un šo pārsvaru krievi uzaudzē ar tālmetieniem. Tobrīd latviešu grozā ir sakrituši jau pieci trejači (no 7). Paši šajā rādītājā esam bijuši bikli - tikai četri mēģinājumi, taču kvalitatīvi (trīs precīzi). Uzkrītoši, ka krievi praktiski visus metienus izpildījuši tuvumā neredzot nevienu latvieti, bet jebkādas pretestības… Rezultāta svārstības šajā ceturtdaļā bija apbrīnojamas - Latvija bija vadībā ar +9 un pēcāk pati nonāca mīnusos ar -8. Un tas viss desmit minūšu laikā.

2. ceturtdaļa. Diezgan skumjš skats uz dzīvi. 0:5 ceturtdaļas ievadā vēl nav nekas ārkārtējs (22:33), tomēr pati spēle nevieš cerības. Krievi savus punktus gūst ar zināmu vieglumu, gan no tālienes, gan caurgājienos, kamēr latviešu uzbrukums spējīgs atbildēt tikai ar metieniem no patālām distancēm. Zem groziem mūsu garajiem lāgā nav ko darīt, jo krievu pārsvars šajā elementā ir vienos vārtos. Bez metieniem atliek tikai caurgājieni un krietni lielāki ātrumi, taču arī pretinieks nav nekāds lēnais. Pats par sevi, arī aizsardzībā vairāk jāpasvīst.

Tikmēr krievi iemet vēl vienu tālo (jau septīto no 14) un rezultāts joprojām nesmuks (27:36). Pirmie aizmetņi, ka kaut kas tiek darīts lietas labā, parādās ceturtdaļas vidū, kad pēc minūtes pārtraukuma izdodas aizsardzībā nosstrādāt visas 24 sekundes un pašiem ātri tikt pie diviem punktiem (Šnipke). Tad vēl viena aizsardzība, Vēvera realizētais soda metiens un bilde vairs tik drūma nav - tikai 33:36. Tā punktu pa punktiņam līdz puslaika pēdējā sekundē ātrajā uzbrukumā Žagars uz trejača līnijas brīvu atrod Kurucu, trīs punkti un pārtraukumā ejot 42:43.

Tehniskajā protokolā viens ļoti nepatīkams, taču ne pārsteidzošs rādītājs - atlēkušajās bumbās zaudējam vienos vārtos (19:29). Arī krievu astoņi realizētie tālmetieni (mums uz pusi mazāk) kaut kā neiederas šajā spēlē. Rezultatīvajās piespēlēs līdzsvars (11:11).

3. ceturtdaļa. Pirmās 3:30 minūtes aizrit pamīšus vadībā atrodoties gan vieniem, gan otriem, taču pirmie, kuri vēlas kaut ko mainīt, ir krievi. Pēc tam, kad Miška iemet tālmetienu un Latvija iegūst vadību 51:48, pretinieks pieprasa minūtes pārtraukumu. Iemesls pārtraukumam bija ne jau Miškas trejacis, bet gan daudzās kļūdas, kuras latviešiem izdevās pārvērst gūtajos punktos. Ko tas varētu nozīmēt? Krieviem galva strādā, bet kājas un rokas netiek līdzi? Sagurums?

Kad Žagaram izdodas trīspunktu gājiens (2+1), +6 (54:48) jau sāk izskatīties pēc tā, ka Latvijas izlase ir pārņēmusi iniciatīvu, ka notikumus laukumā sāk diktēt tieši latviešu puikas. Lēni un sistemātiski ar individuālām darbībām (Žagars, Vēveris) un veiksmi (Ķilpa trejacis), 3:30 minūtes pirms ceturtdaļas beigām sasniegts lielākais pārsvars (61:51). Līdz pēdējai pauzei tomēr neizdodas noturēt šos +10, taču arī 65:61 pirms pēdējās ceturtdaļas nav sliktākais rezultāts.

4. ceturtdaļa. Kad nospēlēts nedaudz vairāk par divām minūtēm, nekas nav mainījies. Tie paši +4, tikai savādākā izskatā (69:65). Neliels robs tomēr Latvijas izlasei - Miškam jau četras piezīmes. Vēl pēc pusotras minūtes jau cita bilde laukumā - spēle var sākties no jauna, jo krievi ir panākuši līdzsvaru (69:69) un mūsējo minūtes pārtraukums ir pašā laikā. Palīdzēja. Neizšķirts bija vēl vienu reizi (71:71), taču kopš šī brīža latvieši iemet septiņus punktus pēc kārtas (Žagars, Vēvera tālmetiens un vēlreiz Žagars) un 4:17 minūtes pirms pamatlaika beigām 78:71. +7 šajā brīdī noteikti ir krietni vērtīgāks par mača ievadā +9…

Kad Žagaram izdodas četru punktu gājiens (3+1), kad nākamajā uzbrukumā Šnipke iemet savu trīnieku, 85:73 ir jau drošs pamats uzvarai un pirmajam zelta finālam U18 izlases vēsturē.

Eiropas čempionāts basketbolā junioriem (U18). Pusfināls

Latvija un Krievija 91:80 (22:28, 20:15, 23:18, 26:19)

Latvija: Žagars 35, Miška 17, Kurucs 12, Vēveris 12, Šnipke 10, Ķilps 5.