Kārlis Šadurskis: Dīvaina ir Vrubļevska, Tikmera, Fogeļa klātbūtne

Aldons Vrubļevskis, Žoržs Tikmers © f64

Iniciatīvas "Es atbalstu sportu!" sauklis par ziedojumu situācijas uzlabošanu izskatās pēc dūmu aizsega, lai veiktu izmaiņas sporta pārvaldībā, tomēr dīvaini, ka tur klātesoša ir Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) vadība, sarunā ar Sportacentrs.com pauda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Šonedēļ tika oficiāli prezentēta iniciatīva "Es atbalstu sportu!", kurā apvienojušās daudzas sporta organizācijas, treneri, sportisti, vēloties panākt uzlabojumus sporta sistēmā gan profesionālajā, gan skolu līmenī. Sportacentrs.com vērsās pie par sporta nozari atbildīgās ministrijas vadītāja Šadurska, lai uzzinātu viņa viedokli.

Ko jūs domājat par iniciatīvu "Es atbalstu sportu!"?
Es arī atbalstu sportu un, manuprāt, katrs normāls cilvēks valstī atbalsta sportu, tāpēc sauklis izvēlēts ļoti veiksmīgi. Man gan rodas zināmas pārdomas vai šīs akcijas skaļais lozungs sakrīt ar patiesiem mērķiem. Tas, ka liela daļa mūsu prominento sportistu parakstījušies, ir saprotams, jo akcija sākās ar teikto, ka jaunās nodokļu sistēmas dēļ uzņēmējiem ir mazāka motivācija ziedot un ziedojumu apmērs sportam samazinās. Tas ir fakts un par to arī brīdinājām finanšu ministri. Finanšu ministre teica, ka būs kompensējošie mehānismi, bet šobrīd to nav un viņa joprojām runā, ka uzņēmēji pieradīs un radīsies šie kompensējošie mehānismi. Tomēr, ja ievieš reformu, ir jābūt risinājumam visām blaknēm - šāda situācija nav tikai sportā, tāda ir ļoti daudzām nevalstiskajām organizācijām arī kultūrā, kustībai "Iespējamā misija", kas tāpēc ir nopietnās finanšu grūtībās. Šiem risinājumiem bija jābūt, bet tie nebija.

Ja mēs runājam par sporta pārvaldību, man ir dīvaini skatīties, ka Fogeļa kungs, Tikmera kungs, Vrubļevska kungs šeit ir klātesoši.

Tad kaut kā šajā akcijā tūlīt pieslēdzās jautājums par sporta pārvaldību, kas, manuprāt, ir galvenais šīs akcijas mērķis. Pārējais ļoti izskatās pēc dūmu aizsega. Ja mēs runājam par sporta pārvaldību, man ir dīvaini skatīties, ka Fogeļa kungs, Tikmera kungs, Vrubļevska kungs šeit ir klātesoši. Pēc līdzības varu pateikt Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Sporta federāciju padomes funkcijas. Mēs visi zinām, ko dara Saeima, ko dara valdība - Izglītības un zinātnes ministrija sporta jomā ir kā parlaments, bet Sporta federāciju padome ir valdība. Mūsu rūpes ir par normatīvo bāzi, mūsu rūpes ir par budžetu, mūsu rūpes ir par principu, kādā veidā sportistu sasniegumi tiek atbalstīti, mūsu rūpes ir par sadalījumu starp augstu sasniegumu sportu un tautas sportu. Tā ir sporta politika. Savukārt izpilde ir LSFP, LOK, Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) rokās. Runājot par neapmierinātību ar ziedojumu samazināšanos, šajās prezentācijās skaitļi arī bija stipri sameloti. Es jau arī lasīju Sportacentra ziņojumu par pasākumu, kas notika nesen.

Dīvainā doma, kas izskan, ka par sportu atbildīga varētu būt kāda aģentūra zem premjera... Pirmkārt, tas tā nenotiek nekur pasaulē, nekur pasaulē nav valsts pārvaldes institūcijas, kas būtu ārpus parlamentāras vai sabiedrības kontroles, jo, mainoties valdībai, tiek apstiprināti visi ministri, tajā skaitā ministrs, kurš ir atbildīgs par sportu. Ja šeit būs aģentūras direktors, kurš mierīgi turpinās darbu arī valdībām mainoties, sabiedrības kontrole pazūd. Šīs akcijas finansētāji un rīkotāji, manuprāt, nerīkojas sevišķi godīgi, bet [komunikācijas vadības] aģentūra laikam strādā profesionāli.

Tikmera kungs minēja Islandes piemēru, kur sporta laukums ir pie katras skolas. Mūsu sporta investīciju programma ir, ka ieguldām Olimpiskajos centros, kas ir tieši Tikmera kunga saimniecība. Ja min piemērus, vajag izvēlēties labākus.

Tomēr vai nav tā, ka sports bieži paliek pabērna lomā IZM prioritāšu sarakstā?
Nē. Noteikti nē. Šī gada sporta budžets ir Latvijā jebkad lielākais - 51,3 miljoni. Pagājušajā gadā bija nepilni 49 miljoni, aizpagājušajā gadā nepilni 37. Protams, tur ir gan dzīvā sporta nauda, gan sporta investīcijas, bet neviens nenoliegs, ka sporta investīcijas mums ir absolūti nepieciešamas. Tikmera kungs minēja Islandes piemēru, kur sporta laukums ir pie katras skolas. Mūsu sporta investīciju programma ir, ka ieguldām Olimpiskajos centros, kas ir tieši Tikmera kunga saimniecība. Ja min piemērus, vajag izvēlēties labākus. Sports ir ļoti būtiska mūsu prioritāte, saglabāt nemainīgu sporta budžetu arī starpolimpiskajos gados. Protams, Olimpiāde ir mūsu galvenais sporta notikums, tomēr cikls ir nepārtraukts un vajag nesamazināt sporta budžetu arī neolimpiskajā gadā.

Kā jūs saprotat "Es atbalstu sportu!" teikto, ka "sporta nozarei trūkst saimnieka, kas degtu par sportu"?
Vislabāk sadega Žanna d'Arka. Es domāju, ka tā ir tukša retorika un šiem teicējiem vajadzētu nokaunēties.

Kā uzlabot šo ziedojumu situāciju?
Šeit es runāšu nevis kā ministrs, bet kā politiķis. Mūsu piedāvājums nākamajam parlamentārajam ciklam ir, ka iedzīvotāju ienāku nodokļa vienu procenta punktu katrs iedzīvotājs pēc savas gribas varētu atvēlēt kādai konkrētai nevalstiskai sabiedriskā labuma organizācijai. Ja to izdarītu absolūti visi, kas gan, protams, nekad nenotiks, tie būtu 50 miljoni eiro gadā. Tā būtu ļoti laba motivācija ikvienam, kurš atbalsta sportu, ziedot kādai no sporta organizācijām.

Izvēle būtu ziedot vai paturēt sev?
Nē, sev to nevarētu paturēt. Elektroniskās deklarēšanās sistēmā, kur ikviens var ieiet apskatīt savu maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli, jebkurš varētu atbilstošajā lodziņā ierakstīt ķeksīti, ka es vienu procentu no tās summas, kas jebkurā gadījumā gadījumā aizietu valsts budžetā, ziedoju konkrētai organizācijai.

Svarīgākais