Balcers apsteidz Znaroku, Ozoliņu, Ņiživiju un citus

© f64

Pasaules čempionāta pirmajā spēlē Latvija uzvarēja Austriju (5:2). Kā zināms, tad par labāko Latvijas izlasē tika atzīts vārtsargs Kristers Gudļevskis, taču, tikpat labi šie lauri piestāvēja arī Rūdolfam Balceram, kurš kļuva par pirmo spēlētāju izlases vēsturē, kurš vienā spēlē sakrāja četrus rezultativitātes punktus.

Pēc uzvaras pār austriešiem daudzi līdzjutēji gaidīja (un cerēja), ka par labāko spēlētāju Latvijas izlasē tiks atzīts Rūdolfs Balcers un tam bija nopietns arguments - Rūdolfs sakrāja četrus rezultativitātes punktus gūstot vārtus un izdarot rīs rezultatīvas piespēles, taču šis gods tika Kristeram Gudļevskim. Labākā noteikšana bieži vien devusi lieku pamatu mēļu patrīšanai par noteicēju kompetenci, taču visam ir savs izskaidrojums. Labākos spēlētājus savā komandā izvēlas katras izlases treneru kolektīvs un šoreiz Latvijas izlases virsvadība lēma par labu Gudļevskim. Kāpēc, ja Gudijam tik vien tā darba bija kā atvairīt nieka 18 metienus no kuriem divus tomēr neatvairīja? Viss ir pavisam vienkārši. Kā zināms, tad vārtsargi ir atsevišķa hokejistu grupa ar savu psiholoģiju un savu iekšējo pasauli. Ikvienam ir zināms, ka aizvadītā sezona Gudļevskim Krievijas čempionātā nebija tā labākā un arī pasaules čempionātos viņš tik bieži vārtos nebija stājies.

Iespējams, ka ar šo žestu treneri paši sevi iedzinuši stūrī un visu dienu skaloja kafijas biezumus cenšoties saprast, kuru vārtsargu likt vārtos pret Šveici.

Atzīstot viņu par labāko, treneri viņam iedod papildus pārliecību par sevi, ka viņam uzticas. Respektīvi, cēls žests no treneru puses. Vai šai balvai būs tālejošas sekas, to neviens šodien nepateiks. Iespējams, ka tas bija mājiens tam, ka arī nākamajā spēlē pret Šveici viņam tiks uzticēta Latvijas izlases vārtu drošība. Iespējams, ka ar šo žestu treneri paši sevi iedzinuši stūrī un visu dienu skaloja kafijas biezumus cenšoties saprast, kuru vārtsargu likt vārtos pret Šveici. Elvis Merzļikins šobrīd formāli skaitās pirmais numurs, taču divus mēnešus ir bez spēļu prakses un arī aklimatizācija nav beigusies (Elvis Bratislavā ieradās tikai 10. maijā, bet spēle ar Šveici bija pēc pāris dienām). Savukārt Gudļevskis tika atzīts par labāko pret austriešiem un pieklājīgi sargāja vārtus arī pirmajā pārbaudes spēlē pret šveiciešiem... Rēbuss pamatīgs.

Ko pret austriešiem izdarīja Balcers? Viņš izdarīja to, ko līdz šim Latvijas izlasē neviens nebija izdarījis - vienā spēlē sakrāja četrus rezultativitātes punktus. Līdz sestdienas vakaram trīspadsmit dažādiem spēlētājiem bija izdevies vienā spēlē sakrāt pa trim punktiem. Rekordists šajā rādītājā ir Aleksandrs Ņiživijs, kuram šādu spēļu bijušas pat trīs. Pa divām trīspunktu spēlēm bijis Oļegam Znarokam, Sergejam Žoltokam un Kārlim Skrastiņam, pa reizei - Sergejam Čudinovam, Aigaram Ciprusam, Sandim Ozoliņam, Oļegam Sorokinam, Herbertam Vasiļjevam, Mārtiņam Cipulim, Miķelim Rēdliham, Kasparam Saulietim un Rodrigo Ābolam. Jau otro čempionātu pēc kārtas kādam no mūsējiem kādā no spēlēm izdodas sakrāt trīs rezultativitātes punktus. Pērn to mačā pret Koreju izdarīja Rodrigo Ābols, bet pirms tam kas līdzīgs nebija noticis septiņus gadus.

Par vēl vienu zīmīgu notikumu parūpējās izlases kapteinis Lauris Dārziņš, kuram ar piespēlēm piepalīdzēja Balcers un Teodors Bļugers. Dārziņa gols trešās trešdaļas ievadā bija 400. gols Latvijas izlasei pasaules čempionātos. Ne visos čempionātos, bet gan tikai elitē. Ne tikai čempionātos, kuros spēlējam kopš 1997. gada, bet skaitot arī trīsdesmito gadu čempionātus. Vārtu gūšana aizsākās 1933. gada 18. februārī, kad savā pirmajā pasaules čempionātu spēlē (turnīrs notika Prāgā) ar 1:5 tika zaudēts Šveicei. Pirmajos neatkarības gados (piecos čempionātos) paspējām gūt 37 vārtus, bet lielā vārtu skaitīšana sākās sākot ar 1997. gadu, kad atgriezāmies elitē un tur esam līdz pat šai dienai. Ja var ticēt Starptautiskās hokeja federācijas statistiķiem, tad jāpieņem, ka Dārziņa vārtu guvums tik tiešām bija 400. gols Latvijas izlases vēsturē. Ja par atskaites punktu ņem Latvijas hokeja federācijas apkopotos datus, tad 400. gols tika gūts vēl pagājušā gada čempionātā. Savukārt it kā visu zinošās vikipēdijas faniem Latvijas izlasei līdz šai robežai vēl krietns laiks spēlējams. Katrā ziņā, vikipēdijas versijā Latvijai 400. gols šajā turnīrā nemaz nespīd. Kam ticēt vairāk? Noteikti ne vikipēdijai.

Visvairāk punktu vienā spēlē

Datums

Spēlētājs

Pretinieks

Punkti

06.05.1997

Oļegs ZNAROKS

Vācija

3 (1+2)

08.05.1997

Sergejs ŽOLTOKS

Francija

3 (2+1)

04.05.1998

Oļegs ZNAROKS

Krievija

3 (0+3)

04.05.1999

Sergejs ČUDINOVS

Francija

3 (0+3)

04.05.1999

Aigars CIPRUSS

Francija

3 (3+0)

05.05.2001

Sergejs ŽOLTOKS

Japāna

3 (3+0)

05.05.2001

Sandis OZOLIŅŠ

Japāna

3 (0+3)

29.04.2003

Kārlis SKRASTIŅŠ

Baltkrievija

3 (3+0)

06.05.2003

Kārlis SKRASTIŅŠ

Dānija

3 (0+3)

09.05.2006

Aleksandrs ŅIŽIVIJS

Slovēnija

3 (0+3)

04.05.2007

Oļegs SOROKINS

Ukraina

3 (2+1)

02.05.2009

Herberts VASIĻJEVS

Francija

3 (0+3)

02.05.2009

Aleksandrs ŅIŽIVIJS

Francija

3 (1+2)

07.05.2011

Aleksandrs ŅIŽIVIJS

Baltkrievija

3 (1+2)

07.05.2011

Mārtiņš CIPULIS

Baltkrievija

3 (2+1)

07.05.2011

Miķelis RĒDLIHS

Baltkrievija

3 (0+3)

08.05.2011

08.05.2018

Kaspars SAULIETIS

Rodrigo ĀBOLS

Austrija

Koreja

3 (2+1)

3 (0+3)

11.05.2019 Rūdolfs BALCERS Austrija 4 (1+3)

Svarīgākais