Kuluāros kā iespējamie kandidāti ārlietu ministra amatam izskan trīs vārdi

''Jaunās vienotības'' (JV) valdes sēdē un iknedēļas koalīcijas partiju sanāksmē šodien varētu spriest par potenciālajiem ārlietu ministra amata kandidātiem.

Iepriekš Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) pieļāva, ka koalīcijas sēdē arī varētu tikt pārrunāts jautājums par demisionējošā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) iespējamo pēcteci.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir solījusi, ka šonedēļ vajadzētu būt skaidrībai par politiskā spēka virzītu kandidātu, lai par to, iespējams, lemtu Saeimas sēdē ceturtdien, 11. aprīlī, jo Kariņš amatu pametīs dienu iepriekš.

JV līdz šim publiski ir vairījusies komentēt iespējamo kandidātu vārdus un uzvārdus, politiķiem uzsverot, ka izvēle un iniciatīva par nākamā ārlietu ministra kandidāta virzīšanu esot Siliņai.

Kuluāros kā iespējamie kandidāti ārlietu ministra amatam izskanējuši vairāki vārdi - bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV), Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Baiba Braže u.c.

Tāpat kuluāros pieļauta esošo valdības ministru rotācija. Kā viena versija izskanējusi esošā aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) rotēšana uz ārlietu ministra amatu, tādējādi vakantu atstājot posteni Aizsardzības ministrijā. Tāpat pieļauta iespēja, ka esošā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) varētu ieņemt ārlietu ministra posteni, viņas vietā virzot Tieslietu ministrijas līdzšinējo parlamentāro sekretāri Laumu Paegļkalnu (JV) vai Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu (JV). Pati politiķe gan šādu rokādi esot noraidījusi un aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus par šo jautājumu.

Kā ziņots, Kariņš marta izskaņā pēc tikšanās ar premjerministri Siliņu paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata. Kariņš ārlietu ministra amatu atstās 10. aprīlī.

Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.

No 2021. gada līdz 2023. gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.

Nesen Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.