Aprīļa vidū pēc Pasaules kausa izcīņas svarcelšanā skaidri zināsim, kuri Latvijas sportisti – svarcēlāji augustā startēs Parīzes olimpiskajās spēlēs. Esmu pārliecināts, ka savās svara kategorijās Latviju pārstāvēs Artūrs Plēsnieks, Ritvars Suharevs un, iespējams, arī Armands Mežinskis.
Diemžēl no Latvijas nebūs neviena sieviete, lai gan vēl līdz pagājušajam gadam lielas cerības saistījām ar Danu Ivanovu, kura diemžēl lielo sportu ir pametusi. Latvijas sporta skolās, svarcelšanas klubos trenējas desmitiem jauno censoņu, bet kā vismaz dažus aizvirzīt līdz augstākajiem pasaules pjedestāliem, kā bērniem piedāvātajā plašajā aktivitāšu piedāvājumā svarcelšanu izcelt kā vienu no iespējām, kurā potenciālie sportisti nonāktu un regulāri strādātu, lai mums būtu spēcīgi svarcēlāji arī nākotnē?
Būsim godīgi, ka vecāku vidū daudz populārāk ir bērnus vest trenēties komandu sporta veidos, kā futbols, hokejs, basketbols. Paradokss, ka savā trenera darbā esmu pieredzējis arī gadījumus, ka uz svarcelšanu atnāk bērns, kuram sākotnēji izvēlētā sporta veida treneris pēc neilga trenēšanās laika pateicis, ka tajā viņam nekas nesanāks, bet pie mums turpina ar panākumiem. Reizēm atved bērnus, par kuriem vecāki saka, ka viņi nevar mierā nosēdēt, vajadzīga papildu slodze, un vecāki to saredz svarcelšanā.
Tieši vecākiem ir liela loma jaunā sportista izaugsmē, piemēram, pie svarcelšanas trenera jaunais cilvēks strādā un kļūst aizvien spēcīgāks, ar laiku attīstās viņa fiziskā sagatavotība, bet tad viņam kādā dienā tomēr negribas nākt uz treniņu vai arī tos sāk izlaist regulāri. Vecāki ir tie, kuri nosaka bērna režīmu un atbildību par darāmo, ja jāiet uz skolu, tad jāiet! Ja jāiet uz treniņu, jāiet! Protams, arī trenerim daudz jākontaktējas ar vecākiem, jāatrod kopīga valoda. Ja bērni dzīvo tālāk no treniņu vietas, vecāki viņus vadā ar automašīnu. Uz sacensībām pamatā organizējam kopīgu transportu, bet tāpat vecākiem ir sava loma, lai bērns uz tām ierastos fiziski labā formā.
Vēl viens jautājums ir saistīts ar uzturu, ko risinām kopā ar vecākiem, īpaši, kad bērni sāk pieaugt. Atnāk uz svarcelšanu 10 vai pat 8 gadus jauni bērni, sākotnēji vairāk jāpilda dažādi fiziskie vingrinājumi, kas nostiprina muskuļus, pamazām viņi sāk strādāt ar pašu vieglāko stieni, kas sver tikai 5 kg. Vajadzīga pacietība, kamēr nonāk līdz svarcelšanas treniņiem to klasiskā izpratnē, bet līdz tam laikam jāiemācās arī atbilstoši ēst, jo pietiekama olbaltumvielu, ogļhidrātu uzņemšana svarcēlājā dzīvē ir ļoti svarīga. Reizēm var redzēt, ka ģimenē bērns iecienījis vairāk pankūkas u.tml. ēdienus, nekā sabalansētu uzturu. Piemēram, jautāju bērnam: “Ko tu šorīt ēdi?” Viņš atbild, ka maizīti, es saku: “Labi, bet rīt pamēģini klāt apēst arī oliņu!” Tā pamazām mainās viņa ēdienkarte, bet tas iespējams tikai, ja nepieciešamo izprot arī ģimene. Atceramies, ka kādreiz mana viena no slavenākā audzēkņa - Viktora Ščerbatiha mamma viņam vēl pieaugušā vecumā uz sacensībām cepa līdzi karbonādes!
Nav daudz vietu Latvijā, kur varētu trenēties svarcelšanā - vēsturiski tā izveidojies, ka svarcelšanas treniņi bērniem un jauniešiem ar profesionālu ievirzi notiek Ventspilī, Liepājā, Saldū, Dobelē, Ogrē, Ludzā, Balvos un vēl dažās vietās. Sākotnēji bērni nāk uz treniņiem divas, četras reizes nedēļā, lēnām pieaug, un profesionāļi trenējas katru dienu - viņiem ir rīta un pēcpusdienas treniņi, tas ir viņu pamata darbs.
Svarcelšana nav viegls sporta veids, lai bērns tiektos šajā sporta veidā sasniegt vairāk, viņam nepieciešama motivācija, nepietiek tikai ar to, ka vecāki grib, lai viņš ir spēcīgs. Motivācija sāk pakāpeniski parādīties, kad bērns svarcelšanā sāk gūt medaļas - vispirms Latvijā, tad Eiropā, viņa progresu treneris var ieraudzīt divos līdz četros gados. Diemžēl ir arī talanti, kuri negrib daudz strādāt, un ir bērni, kuri nav ar tik izteiktu talantu, bet progresu panāk ar neatlaidīgu darbu. Puisis redz, ka sacensībās Eiropā cits bija nedaudz spēcīgāks par viņu un jautā man, kā gada laikā panākt šādu un vēl augstāku rezultātu. Tālāk attiecīgi strādājam - daudz kas atkarīgs no sportista gribasspēka, tad treneris arī var pielikt savas zināšanas, kā mainīt slodzi, papildināt celšanas tehniku u.tml.
Ja pat visi neizaugs profesionāli sportisti, ziņu ka viņi darba devējiem būs vieni no labākajiem darbiniekiem, jo ir iemācījušies, ko nozīmē regulāri strādāt, atbildību par paveikto, ievērot režīmu. Priekš sevis viņi visi jutīsies kā fiziski spēcīgi cilvēki. Protams, ka trenerim nav patīkami, ja svarcelšanu pamet talantīgi sportisti, kuros ieguldīts daudz darba, bet saprotu, īpaši jaunās sievietes, kuras vēlas pēc 20 gadu vecuma vēlas sākt veidot ģimeni, dzīvi ārpus sporta, kam līdz tam bijusi 100% pakārtota ikdiena.
Sportistiem pieaugot, sākas regulāras sacensības, treniņnometnes ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Vācijā, Polijā, Uzbekistānā. Es strādāju galvenokārt ar sportistiem, kuri jau ir Latvijas izlasē kādā no vecuma grupām un Latvijas spēcīgākajiem svarcēlājiem - pieaugušajiem, un reizē man ir svarīga svarcelšanas kopējā attīstība Latvijā. Priecē, ka mums ir jaunie talanti Ernests Pūce (U-15), Maksims Vasiļonoks (U-17), Kevins Mežinskis (U-17), kuri jūnijā Grieķijā startēs Eiropas čempionātā svarcelšanā. Madim Urbānam (U-20) septembrī priekšā Pasaules čempionāts Spānijā un Eiropas čempionāts U-20 grupā Polijā.
Svarcelšanā, gan darbam ar jaunatni, gan pieaugušajiem dažādiem mērķiem nepieciešams regulārs un bieži vien arī papildu finansējums. Lai arī par to nopietni gādā Latvijas Svarcelšanas federācija (LSF), mūsu sportisti saņem prēmijas sacensībās un izcilākie no Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtās naudas, valsts un pašvaldības atsevišķās vietās palīdz uzturēt svarcelšanai piemērotu infrastruktūru. Tomēr novērtējam, ja arī atsevišķi uzņēmēji saprot svarcelšanas nozīmi sportā un atbalsta veidā, kādā var. Piemēram, mūsu sportistiem ļoti svarīgs ir papildu finansiāls atbalsts, kur viens no būtiskākajiem atbalstītājiem, kurš ilgstoši sniedzis ievērojamu atbalstu, ir pieredzējis un veiksmīgs uzņēmējs un investors Maksims Mališko, kurš caur saviem uzņēmumiem kā Grand Credit, NORD līzings, Rīgas Īpašumu Fonds, nesavtīgi novirza sportam - arī svarcelšanai.
Šis gads, protams, būs īpašs, jo mūsu spēcīgākie vīri aktīvi startēs dažāda līmeņa svarcelšanas sacensībās pasaulē - tā februāra vidū Artūru Plēsnieku, Ritvaru Suharevu un Armandu Mežinski Bulgārijā gaidīs Eiropas čempionāts, bet aprīļa sākumā Puketā, Taizemē Pasaules kausa izcīņa svarcelšanā - tie, kuri savās svara kategorijās pēc reitinga būs iekļuvuši starp 10 labākajiem pasaules sportistiem, augusta sākumā arī dosies uz Parīzi, Francijā - uz Olimpiādi! No 120 valstīm būt desmit labāko vidū ir ārkārtīgi sarežģīti, bet ar Latviju svarcelšanas pasaulē nopietni rēķinās. Kā nekā kopš 1996. gada regulāri esam pārstāvēti olimpiskajā spēlēs - tur mūsējie bijuši olimpisko spēļu laureāti, tāpat daudzās starptautiskās sacensībās svarcelšanā.