Latvijas izlases kapteinis pēc apkaunojošā zaudējuma Gibraltāram: Zemāk vairs nav, kur krist

Latvijas futbola izlases pamatvārtsargs un kapteinis Andris Vaņins, kurš aizvadīja pirmo puslaiku, intervijā Latvijas Futbola federācijai atvainojās līdzjutējiem par kaunpilno zaudējumu Gibraltārā (0:1).

- Kas ir mainījies un kādēļ neatkārtojām to, ko Gibraltārā izdarījām pirms diviem gadiem?
- Pirmais puslaiks bija tāds pats, kā pirms diviem gadiem, kad bija 0:0 un tikai otrajā puslaikā izdevās gūt vārtus. Un toreiz guvām arī ātrus vārtus, kas palīdzēja vēlāk iesist vēl četrus. Pirmais puslaiks, domāju, bija daudz labāks nekā otrais. Tajā bija divi labi momenti, taču neguvām vārtus. Bet otrajā puslaikā spēlējām primitīvu futbolu un ar tālām piespēlēm sitām uz priekšu, nekas neizdevās. Un arī pēc rikošeta ielaidām vārtus pēc stūra sitiena [Vaņins pārteicās, vārti tika ielaisti pēc tiešā brīvsitiena - A.S.] un zaudējām.

- Spēlētāju maiņas nepastiprināja spēli. Nepaguvām atjaunoties pēc Fēru salām vai galvenais iemesls tomēr ir spēlētāju galvās?
- Pēc spēles pret Fēru salām bija laiks atpūsties, un sastāvā bija arī četras izmaiņas. Nedomāju, ka puiši bija noguruši. Domāju, ka problēmas jāmeklē tikai pašiem sevī.

- Vārtsargiem šādi sitieni ar trajektorijas maiņu nav patīkami. Kas bija atslēga, kādēļ ielaidām šajā situācijā?
- Tādēļ, ka bija rikošets. Pāvels [Šteinbors] visu darīja pareizi. Tajā epizodē nepaveicās. Bumba trāpīja [Dāvim] Indrānam un mainīja trajektoriju, Pāvelam nebija iespēju kaut ko glābt. Viņš centās, bet bumba bija pārāk tālu.

- Līdzjutēji un futbola speciālisti izdara ļoti daudz secinājumu. Tas notiek publiskajā telpā, savstarpējās sarunās. Vai vari piekrist to cilvēku apgalvojumam, ka pašreizējā Latvijas izlase nav iemācījusies spēlēt kā pirmais numurs arī pret ranga un kvalitātes ziņā zemākām izlasēm?
- Grūts jautājums. Otrais puslaiks pret Fēru salām parādīja, ka varam spēlēt labu futbolu. Mēs izlīdzinājām rezultātu, un mums bija iespēja gūt otros vārtus un uzvarēt, lai arī pirmais puslaiks nebija tik labs. Bet otrais puslaiks parādīja, ka mums ir potenciāls. Nezinu, kas šodien notika. Grūti teikt, kas notika ar komandu, vajag laiku, lai pārdomātu, ko darījām nepareizi.

- Kas valstsvienības spēlētājiem tuvākajās dienās un mēnešos jāizdara un kāda mācība jāņem no šīs spēles un nometnes, lai nākamajā izlases nometnē būtu labāki?
- Domāju, ka gados jaunajiem spēlētājiem, pirmkārt, jāpārskata sava attieksme pret futbolu. Daudziem spēlētājiem būšana izlasē ir avanss. Viņiem ir jāpārskata sava attieksme un jāzina, ka mēs no viņiem gaidām, ka viņi varēs palīdzēt mūsu izlasei. Visi saka, lai jaunajiem spēlētājiem dod iespēju. Jā, bet, kad viņiem dod iespēju, tur nekā nav. Grūti no viņiem kaut ko prasīt, ja viņi nevar. Līdz nākamajai nometnei ir daži mēneši. Tagad sāksies Latvijas čempionāts, un ceru, ka visi izlases kandidāti tiks pie spēlēšanas un ka [izlasē atgriezīsies] ar jaunām emocijām un citu attieksmi pret izlasi, un ka viņi Baltijas kausā parādīs visu, uz ko ir spējīgi.

- Ko pēc šāda mača vari pateikt mūsu līdzjutējiem, kuri gan skatījās tiešraidē, gan bija arī klātienē un no kuriem tikai slinkais publiskajā telpā neizsaka viedokli par spēli?
- Pirmkārt, gribu atvainoties mūsu līdzjutējiem par tādu neizteiksmīgu spēli un tādu rezultātu, jo zemāk vairs nav, kur krist - 0:1 pret Gibraltāru. Tajā pašā laikā gribu pateikt paldies tiem līdzjutējiem, kuri bija kopā ar mums stadionā, un pateikties par viņu atbalstu. Diemžēl mēs jūs pievīlām. Un arī tos, kuri skatījās TV.

Gribu palūgt ne tik asi kritizēt spēlētājus, jo mēs esam stipri, pirmkārt, tieši kā komanda, nevis kā atsevišķi spēlētāji. Nevajag rādīt ar pirkstiem: ko tas, tas un tas dara izlasē? Visi spēlētāji ir atbildīgi par rezultātu. Gribu lūgt neuzgriezt muguru izlasei, nākt uz stadionu un mūs atbalstīt. Mēs ceram uz atbalstu Baltijas kausā un Nāciju līgā, jo tas mums ir ļoti nozīmīgs.