Dārziņš un viņa apdrošināšana – darvas karote LHF medus mucā?

Ik pavasari hokeja saime gan publiski, gan kuluāros pa muti viļā vārdu salikumu “izlases spēlētāju apdrošināšanas”. Tā bija pie Kirova Lipmana un ir arī tagad, kad krēslos citi kungi. Aizvadītais pavasaris nebija izņēmums, taču, ja ierasti apdrošināšanas dokumenti palikuši kaut kur dziļi atvilktnēs, tad pirms 2017. gada pasaules čempionāta nepatīkamā savainojumā iedzīvojās viens no izlases potenciālajiem līderiem Lauris Dārziņš. Savainojums viņam lika gulties zem skalpeļa asmens, kas nozīmēja pasaules čempionāta izlaišanu. Par to arī šis stāsts…

Pavasarī…

Īsi pēc jaunā izlases galvenā trenera apstiprināšanas amatā bijušais Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans jaunajam komandas vadonim Bobam Hārtlijam dotajos padomos teicās, ka viens no viņa džokeriem būšot tieši Dārziņš. Diemžēl viens no pēdējās desmitgades labākajiem ripas dīdītājiem vienā no pēdējām pārbaudes spēlēm (pret Vācijas izlasi) pirms PČ guva nepatīkamu ceļgala savainojumu, kas liedza viņam dalību vēlākajā PČ.

Lai gan vēl pirms došanās ceļā uz Vāciju viens no hokeja saimniecības bosiem Viesturs Koziols preses konferencē pārliecinoši pauda, ka "lai nebūtu nekādu baumu un virsrakstu - visi jautājumi ap apdrošināšanu ir nokārtoti, visi līgumi ir apdrošināti", vēlāk izrādījās, ka viss nav nemaz tik viennozīmīgi.

Romāns Kokšarovs/ F64 Photo Agency

Vasara un rudens paskrējis…

Pēc atgriešanās no pavasara lielā turnīra, kurā Hārtlija komanda sasniedza atzīstamus rezultātus, greznas hokejistu pasēdēšanas, dejām un uzrunām pie galdiem kādā Ķīpsalas viesnīcā (Dārziņš tovakar palika mājās, jo nebija dancotājs), sākās runas par naudu, nebūt ne mazu naudu. Laurim it kā pienāktos saņemt viņam pienākošos ciparu, jo “visi jautājumi ap apdrošināšanu ir nokārtoti, visi līgumi ir apdrošināti”. Viss gan nebija tik gludi un skaisti. Līdz šo rindu autora ausīm jau labu laiku atpakaļ nonākusī informācija liecināja, ka Dārziņš par ceļgala “graizīšanu”, pretsāpju smērēm, tabletēm pret iekaisumu un patīkamiem roku pieskārieniem, kas veicina sāpju mazināšanos, bijis spiests maksāt pats un no apdrošinātājiem nav saņēmis ne centa. Konta papildinājumu Lauris nav saņēmis līdz pat šodienai. Apkārt pusgads! Dārziņš it kā nav pats nabadzīgākais no Latvijas hokejistiem, un savu veselību gan jau spēj savest kārtībā arī par savu naudu, bet kārtībai taču jābūt, ne tā?

Pats Lauris situāciju komentēt plaši nevēlas, un šobrīd jau pielaiko slidas, lai drīz vilktu mugurā arī kādas komandas (vai Rīgas “Dinamo”?) spēļu kreklu un atgrieztos laukumā. “Bez komentāriem,” ir viņa mesidžs, kad saskrienamies kādā Rīgas ledus hallē, un apvaicājos par apdrošināšanas lietām. Dārziņam šobrīd ir būtiskākas lietas, kuras jākārto, viņš grib spēlēt. Visi nepieciešamie dokumenti, kas saistīti ar ārstēšanās un rehabilitācijas izdevumiem jau kādu brīdi nogādāti, kur nepieciešams, taču no federācijas klusums… Ar kāju viss ir labi, Dārziņš būs gan slidotājs, gan metējs. Jācer, ka metīs arī Latvijas izlases rindās, un jācer, ka aizvadītā pavasara atmiņas neradīs situācijas, kad kāds no izlases potenciālajiem spēlētājiem tai atsaka, pieminot Laura gadījumu.