Totalitārais "Dinamo"

Kādam ir izteikts uzmanības trūkums, un viņš bez tās nevar dzīvot, cenšas izdomāt visādus stiķus un niķus, lai par viņu runātu katrs sētas krancis. Cits izceļas ar radošu izdomu, cits ar savu stulbumu, un pēdējais ļoti labi piestāv Krievijas čempionātā spēlējošā Rīgas Dinamo priekšniekiem.

Stulbums šai komandai piestāv kopš tās pastāvēšanas pirmās dienas, taču ir reizes, kad vārdu stulbums var aizstāt ar pavisam citu vārdu. Ar vārdu, kurš ļoti piestāv šīs komandas finansētājas, kaimiņu zemes Krievijas ikdienai - totalitārisms. Ja Krievzemē mūziku pasūta čekists vārdā Volodja, tad Rīgā jeb Dinamo to dara vēl viens šī režīma piekritējs, saukts par Jurku. Viņdien, kad Dinamo meistari skaitīja jau astoto zaudējumu pēc kārtas (1:2 pret Vitjaz), šķita, ka pie prāta ir nākuši arī tā sauktie komandas fani, kuri dzīvo ilūzijās, ka ir labākie līdzjutēji pasaulē. Pustukšajā fanu sektorā atradās drosmīgie, kuri mača laikā plakāta veidā izkliedza savu sāpi - ANKIPĀN, ATKĀPIES! Ilgs mūžs šim uzrakstam nebija, jo arēnas apsargiem tika dots svilpiens no augšas - novākt šo uzrakstu, kas arī tika izdarīts! Ja kas līdzīgs notiktu Krievijā, kur totalitārais režīms ir norma, nevienu tas nepārsteigtu. Taču tas notika Latvijā, un it kā bija iemesls būt pārsteigtiem, taču patiesībā nekā pārsteidzoša nebija. Līdzjutēju izpausmju ierobežošana Dinamo spēlēs ir norma, jo ne pirmo reizi tiek rādīti komandas saimnieku muskuļi - kurš te ir īstais saimnieks?

Kaut vai atceroties laiku, kad Krievija okupēja Ukrainas daļu. Tas bija laikā, kad KHL vēl spēlēja Doņeckas Donbass. Okupācijas laiks sakrita ar šīs komandas viesošanos Rīgā, un starp līdzjutējiem atradās gana daudz ļaužu, kuri uz spēli atnāca ar Ukrainas karogiem, paužot savu atbalstu ukraiņiem. Totalitārais režīms, kāds tas ir Dinamo, to nepieļāva, un apsargiem atkal bija darbiņš... Kādam šķitīs, ka es nedaudz pārspīlēju ar šo totalitārismu, bet, ja neticat, varat pajautāt bijušajam valsts prezidentam Guntim Ulmanim, kurš zem čekista Savicka kurpes dzied to dziesmu, kuru viņam liek. Pareizāk sakot, nedzied, jo labi sen viņam ir novilkta sarkanā līnija attiecībā uz publisku izrunāšanos par šo komandu. Kurš atceras, kad viņš pēdējo reizi izteicies?

Savicka totalitārismu nav izturējuši ne tikai līdzjutēji, bet arī kāda televīzija, kura, lai tiktu pie spēļu translācijām, bija gatava upurēt savu demokrātijas tēlu un uzmest Armandu Puči, kura vietā TV ekrānos tagad dzirdam saldas runas par šo komandu. Pat laikā, kad saldinātāji neiederas kopējā fonā. Kāda būs to līdzjutēju reakcija uz pirmdienas notikumiem? Visticamāk, nekāda, jo pēc būtības viņš ir mīkstais un nav gatavs radikāliem risinājumiem. Piemēram, ignorēt šīs komandas spēles. Ne tikai apmaksātos izbraukumus uz Krieviju, bet arī spēles savā laukumā.