Kad septembra vidū Ernests Gulbis ieradās Latvijā, plašāka sabiedrība uzzināja, ka mūsu vadošais tenisists beidzot uzsācis sadarbību ar jaunu treneri.
Gulbis pusgadu bija strādājis tikai ar fiziskās sagatavotības speciālistu, bet šobrīd vismaz uz pārbaudes laiku sadarbojas ar 37 gadus veco argentīnieti Ernanu Gumī. Paša Gumī vārds nav tik skaļš, kā sportistiem, kurus viņš trenējis.
Vairāk nekā pusgadu bez trenera
Viens no galvenajiem iemesliem Ernesta Gulbja ieilgušajai neveiksmju sērijai tiek minēts trenera trūkums. Vīriešu tenisā treneris varbūt nav nepieciešamākais. To pierādījušas vairākas pasaules zvaigznes, arī ranga līderis Rodžers Federers. Tomēr 21 gadu vecais Gulbis diezin vai ir sasniedzis tādu virsotni, ka varētu iztikt bez viedāka padoma no malas. Ernestu saulītē iecēla horvātu speciālists Nikijs Piličs, ievedot latvieti ranga pirmajā simtniekā. Tomēr abu ceļi šķīrās. Piličam vairāk patika darboties savā akadēmijā Vācijā, nevis doties garos izbraukumos pa visu pasauli, īpaši cienījamā vecuma dēļ. Viņa vietā nāca austrietis Karls Haincs Veters, kura pazīstamākais audzēknis bija Austrijas sportists Jurgens Melcers. Nekādus kalnus Melcers nav gāzis, tomēr stabils TOP 50 tenisists viņš ir joprojām. Gulbja un Vetera sākotnējā sadarbība bija ļoti sekmīga. 2008. gada Francijas atklātajā čempionātā sasniegtais ceturtdaļfināls pievērsa Gulbim pasaules uzmanību. Pēc tam viss pamazām noplaka. Pērnā gada jūlija beigās viņš vēl uzspīdēja Sinsinati "Masters Series" turnīrā, taču pēc tam sākās pārlieku ieilgusī 2. kārtas sērga. Bieži vien šādos gadījumos tiek mainīts treneris, tāpēc loģisks bija solis šī gada sākumā, kad Gulbja un Vetera ceļi šķīrās. Austriešu speciālists to pamatoja ar psiholoģiskiem aspektiem, nevis sportisko panākumu trūkumu, tomēr saistība tam noteikti bija. Kopš pavasara Gulbim trenera nebija. Fizisko sagatavotību Ernests trenējis pie pazīstamā speciālista Peta Etčeberijas, bet Francijas atklātā čempionāta un Vimbldonas turnīra laikā atkal konsultējās ar Nikiju Piliču. Sacensību sērijā Ernestu pavadīja 18 gadu vecais Deivids Jukša, pildot ne tikai drauga un sparingpartnera, bet arī menedžera pienākumus. Pēc tam, kad panākumi izpalika arī Amerikas hardcourt sezonā, Gulbis tomēr pieņēmis lēmumu sadarboties ar kādu no treneriem. Izvēle kritusi uz argentīnieti Ernanu Gumī, kuram šobrīd ir tikai 37 gadi. Viņš paspējis sadarboties ar daudzām zvaigznēm.
Līdz spožākajai zvaigznei netika
Kas ir šis Gumī? Pilnā vārdā Ernans Pablo Gumī, dzimis 1972. gada 5. maijā. Tenisu sācis spēlēt tikai 12 gadu vecumā, tomēr bijis valstī labākais junioru vecumā un 1990. gadā ceturtajā vietā junioru rangā. Pieaugušo turnīros viņš sāka spēlēt tikai 1991. gadā, pirmos nopietnos panākumus gūstot trīs sezonas vēlāk, uzvarot divos "Challenger" sērijas turnīros. Kā jau Dienvidamerikas pārstāvim pienākas, iecienītākais segums bija tenisits, uz kura gūti visi labākie rezultāti. Par argentīnieša karjeras augstāko sasniegumu daudzi uzskata Panamerikas čempiona titulu 1995. gadā. Šajā sezonā sportists arvien labāk spēlēja arī augstākas klases turnīros, sasniedzot pat pusfinālus. 1996. gadā Gumī beidzot uzvarēja arī "Grand Prix" (šobrīd ATP) sacensībā, sezonas izskaņā Santjago finālā pārspējot pazīstamo mājinieku Marselo Riosu (6:4, 7:5). Vēlāk izrādījās, ka šis ir Gumī vienīgais nozīmīgāko turnīru tituls. Augstāko ranga vietu viņš arī sasniedza šajā gadā (39.), bet 1997. gada sezona vairs nebija tik sekmīga – nevienās sacensībās netika tālāk par ceturtdaļfinālu. 1998. un 1999. gada sezonas argentīnietiem bija labākas – vairāki "Challenger" sērijas turnīru tituli, taču nozīmīgākās sacensībās atkal tālāk par ceturtdaļfinālu tikt neizdevās. Pēdējais turnīrs viņa profesionālā sportista karjerā bija 2001. gada jūnijā – Biellas "Challenger" sacensības Itālijā. Pirmajā kārtā Ernans Pablo uzvarēja šobrīd TOP 100 spēlētāju serbu Janko Tipsareviču, bet otrajā kārtā, cīnoties pret grieķi Solonu Papasu, guva savainojumu un maču nepabeidza. ATP rangā tolaik viņš bija 189. vietā. Gumī vēl aizvadīja spēles klubu mačos Vācijas Bundeslīgā, bet gada izskaņā paziņoja par aiziešanu no profesionālā sporta.
Pirmais audzēknis – Kanjass
Pēc karjeras beigām Gumī drīz vien sāka strādāt par treneri. 2002. gadā 30 gadu vecumā viņš kļuva par sava tautieša Giljermo Kanjasa aizbildni. Kanjass bija tikai piecus gadus jaunāks. ATP rangā viņš bija 17. vietā, turklāt ieguvis divus ATP titulus. Pirmā sadarbības nedēļa abiem gandrīz beidzās ar trešo triumfu (zaudējums finālā Kasablankā). Turpinājumā Kanjass tika pie trešā titula, turklāt "Masters Series" sacensībās Kanādā pieveicot tādas zvaigznes kā Rodžeru Federeru, Paradornu Šričaphanu, Jevgeņiju Kafeļņikovu, Maratu Safinu, Tomiju Hāsu un Endiju Rodiku (četri no viņiem tolaik bija ranga pirmajā desmitniekā). Gumī audzēkni šis panākums pacēla uz 12. vietu, kas vairākus gadus bija viņa labākais sasniegums. 2003. gads Kanjasam neizdevās, jo rokas operācijas dēļ rangā atkrita pat uz trešo simtu. 2004. gada sezonā viņš atgriezās ar jaunu sparu, gūsot trīs ATP titulus un gada beigās rangā sasniedzot 11. vietu. 2005. gada jūnijā Kanjass pat tika līdz 8. vietai, taču pēc tam sekoja skandāls. Argentīnietim dopinga analīzēs tika konstatētas hidrohloratizaīda pēdas. Šai vielai nav tiešas ietekmes uz fiziskā spēka vairošanu, tomēr tā slēpj citu vielu paliekas organismā. Tolaik citas aizliegtas vielas viņa organismā netika konstatētas, un sportists uzsvēra, ka šī viela organismā, visticamāk, nokļuvusi, lietojot kakla sāpes nomierinošus medikamentus. Tomēr Profesionālo Tenisistu asociācija (ATP) bija skarba, diskvalificējot Kanjasu uz diviem gadiem. Kā jau ierasts, šaubu ēnas krita arī uz treneri Gumī, taču publiski paziņojumi neparādījās. Argentīnieši un dopings tajā laikā bija cieši saistītas lietas (neatļautu preparātu lietošanā pieķertais Francijas atklātā čempionāta finālists Mariano Puerta). Kanjass diskvalifikācijas laiku vēlāk spēja samazināt, taču ceļi ar Gumī šķīrās.
Zvaigžņu reanimēšana
Vēl pirms Kanjasa skandāla Gumī jau bija pievērsies cita tenisista trenēšanai. Līdzās tautietim viņš centās palīdzēt atgriezties brazīlietim Gustavo Kuertenam. Guga (Kuertēna iesauka) bija ATP ranga līderis 2000. gadā, taču vēlāk cīnījās ar savainojumiem, kas liedzz gūt ievērojamus panākumus. Pirms 2005. gada Francijas atklātā čempionāta viņš kopā ar Gumī un Kanjasu brauca uz turnīriem un trenējās, tomēr "Roland Garros" laukumos Guga zaudēja jau pirmajā spēlē. Pēc Kanjasa diskvalifikācijas Gumī pievērsās vienīgi Kuertēna trenēšanai, tomēr panākumus gūt neizdevās, un abi pārtrauca sadarbību 2006. gada oktobrī. Kuertēns par savu treneri teica: "Bija patīkami sadarboties ar Ernanu. Tas bija nozīmīgs posms, taču es lielākoties cīnījos ar savainojumiem. Šobrīd es sapratu, ka kaut kas ir jāmaina, lai atgūtu motivāciju." Un brazīlietis atsāka darboties pie sava kādreizēja trenera Larija Pasosa.
Gumī devās palīgā vēl vienai apdzisušai leģendai – tautietim Giljermo Korijam, kurš arī nav bijis paipuisītis. Savulaik saņēmis diskvalifikāciju par dopinga lietošanu, bet izcilākos rezultātus sasniedzis 2003. un 2004. gada sezonās, kad uzvarēja septiņos ATP turnīros un spēlēja Francijas atklātā čempionāta finālā, piecos setos zaudējot tautietim Gastonam Gaudio). 2004. gadā Korija pasaules rangā bija pat trešais, bet 2006. gada novembrī, kad šefību pār viņu uzņēmās Gumī, bija noslīdējis līdz 116. vietai. Argentīniešu sadarbība augšup neveda. Korija pusgada laikā aizvadīja tikai divus mačus, jo mocījās ar pleca savainojumu. Argentīnieša dabā bija bieži mainīt trenerus, tāpēc jau jūlijā Gumī bija brīvs. Taču ne uz ilgu laiku.
Kopā ar dumpinieku Safinu
Marats Safins arī savulaik bijis ranga līderis, tomēr daudzu sirdis iekarojis ar emocionalitāti, bieži laužot raketes un uzvedoties uz nepieklājības robežas. Jau 2006. gada izskaņā Safins bija plānojis pamest tenisu, taču 2007. gadā spēja sevi motivēt, lai atgrieztos ranga priekšgalā. Marats izvirzīja mērķi atgriezties stiprāko desmitniekā un cerēja to sasniegt kopā ar Gumī. Sadarbība sākās 2007. gada jūlijā. Daudzi prognozēja, ka Safina raksturu Gumī ilgi neizturēs, un kļūdījās. Tiesa, gandrīz gadu panākumu nebija, un Safins gandrīz izkrita no ranga pirmā simtnieka. Tomēr 2008. gada Vimbldonas turnīrs pierādīja, ka kādreizējais ranga līderis vēl spēj spēlēt ļoti labi. Pieveicot arī ATP ranga trešās vietas īpašnieku Novāku Džokoviču, Safins tika līdz pusfinālam, kur trijos setos zaudēja Rodžeram Federeram. Gada nogalē Maskavā viņš spēlēja finālā, zaudējot Kuņicinam, tomēr tika sasniegts ranga trīsdesmitnieks. 2009. gadā, pateicoties ranga izmaiņām, Safins tika vēl uz augšu (augstākā pozīcija 20.), taču šī sezona viņam nav bijusi sekmīgāka nekā Gulbim. Tāpēc likumsakarīgs ir Marata lēmums šogad beigt sportista gaitas, – teniss viņam esot apnicis.