36 gadus vecais skeletonists Tomass Dukurs sarunā ar Sportacentrs.com pastāstīja par šīs vasaras veselības likstām, kas apdraudējušas viņa startu olimpiskajā sezonā, rehabilitācijas periodu un vēlmi atkost Phjončhanas trases sarežģītāko vietu.
"Jau pagājušās sezonas beigās konstatēju, ka visu laiku sāp ceļgala kauls. Jūnijā sākām gatavošanos sezonai, bet es vispār nespēju paskriet," stāsta Tomass. "Tika veikti izmeklējumi un konstatēts kaula iekaisums. Nācās izurbt gabalu ceļgala kaulā un citā kaulā, bet tad samainīt tos vietām. Tas tika izdarīts 19. jūnijā, bet augusta beigās jau atsāku treniņus."
Vecākais no brāļiem secina, ka minētās problēmas saistītas ar iepriekš operētajiem meniskiem, kuri kalpo kā amortizatori. Mest nost slodzes pirms olimpiskās sezonas īsti nevarēja, tādēļ sekas bija neizbēgamas. Un tās izpaudās iespējami sliktākajā brīdī. Operācija tika veikta Austrijā, jo turienes speciālisti piedāvājuši iespējami īsāko rehabilitācijas procesu. "Līdz olimpiādei bija palikuši nepilni deviņi mēneši, tādēļ katra nedēļa bija svarīga. Latvijā kā rehabilitācijas posma ilgumu minēja sešus mēnešus. Bet es jau septembrī sāku trenēties normāli, savukārt šomēnes jau var darīt, ja ne visu, tad lielāko daļu."
Vai kādā brīdī nav uznākusi doma, ka šī trauma varētu piespiest beigt karjeru pirms pēdējām olimpiskajām spēlēm? "Tad man sāpēja tik traki, ka brīžiem jau domāju - kaut tikai visu atlikušo dzīvi varētu normāli staigāt. Viena lieta ir sportista karjera, bet kājas man vajadzēs arī pēc tās. Negribas 37 gadu vecumā locīt kaut kādu mākslīgo metālu. Paveicās, ka austriešu skeletonistam Matiasam Gugenbergeram tāda pati operācija bija veikta pāris mēnešus iepriekš. Martins bija par to dzirdējis, tādēļ sekoju šim piemēram," atklāj Dukurs.
"Pagaidām lielākās problēmas sagādā sprinti uz gludā skrejceļa. Estakādē skriet varu, bet stadionā vēl izjūtu diskomfortu. Mazliet bija jāpārkārto visa gatavošanās. Nevaru likt tik lielas un intensīvas slodzes, pie tā ir jāpiedomā," skaidro Tomass. "Salīdzinot ar šo pašu laiku pirms gada, es, protams, atpalieku, bet nav nekas traks, kāda nepilna desmitdaļa. Turklāt vēl ir četri mēneši."
Runājot par pagājušo sezonu, kas Tomasam bija pagalam nestabila, viņš secina, ka daudz kas ticis mēģināts, šis tas sanācis, šis tas nē, reizēm pietrūcis arī veiksmes. "Bija labas sacensības, bija sliktas sacensības. Daudz kāpumu, bet arī daudz kritumu. Tomēr svarīgākais, ka olimpiskajā Phjončhanas trasē viss bija labi (Tomass izcīnīja trešo vietu - J.F.)."
"Tagad gribu tikai beidzot sākt normāli trenēties un darīt visu to pašu, ko var darīt citi, lai redzētu, uz ko esmu spējīgs," saka skeletonists. "Treniņu nedēļā Phjončhanā gribētos atkost devīto virāžu, lai sanāktu to veiksmīgi izbraukt nevis vienā no divām, bet vismaz trijās no četrām reizēm. Iegūt kaut kādu stabilitāti. Tagad gan tur atkal ir silts, bet olimpiādē būs citādi. Tomēr mēģināsim iemācīties. Pārējā trase ir uzķerama, bet devītā virāža ir viena no sarežģītākajām vietām pasaules skeletonā. Ir vajadzīgi tie braucieni, tā prakse."
Vīriešu skeletona sacensības Phjončhanas olimpiskajās spēlēs risināsies 15. un 16. februārī. Vai Tomasam ir skaidra vīzija par to, kas viņš būs 17. februārī? "Nē. Par to pašlaik vēl nedomāju. Jā, visticamāk, ka šī būs mana pēdējā sezona, taču vēl neesmu domājis ko darīšu pēc tās. Pašlaik galvenais ir gatavošanās olimpiādei."