Olimpisko ziemas sezonu no Latvijas sportistiem pirmie iesāka šorttreka ātrslidotāji. Pēc uzvaras Eiropas 2008. gada čempionātā un sekmīgā starta arī šā gada čempionātā (otrā vieta) par labāko Latvijas šorttreka meistaru Haraldu Silovu jau runā kā par vienu no mūsu cerībām uz augstu vietu Vankūveras ziemas olimpiskajās spēlēs.
Taču līdz Vankūverai vēl ir jātiek – proti, vēl jāiziet cauri olimpiskās kvalifikācijas sietam. Vankūverā Haralds cer startēt šorttrekā un klasiskajā ātrslidošanā. Tā līdz šim tik augstā līmenī vēl neviens nav darījis.
Jau kopš maija sākuma Haralds Silovs mitinās Kanādā, 1988. gada ziemas olimpisko spēļu galvaspilsētā Kalgari un kopš tā laika ne reizes nav bijis mājās. Tieši tur, starplaikā starp treniņiem, "Sporta Avīze" viņu sazvanīja.
"Ir pierasts tik ilgi būt prom. Kādreiz treniņnometnēs rēķināju, cik ir palicis līdz beigām, kad varēšu tikt mājās, bet tagad viss ir citādāk," atzīst Haralds. "Skaidrs, ka mājās gribas, taču dienas neskaitu. Šī tomēr ir gatavošanās olimpiskajām spēlēm, turklāt jau iepriekš biju "ieprogrammējies" uz ilgu palikšanu. Mēs trijatā īrējam nelielu māju, kas ir apmēram piecu minūšu gājienā no slavenās "Ovāla" slidotavas. Kopā ar mani dzīvo beļģu šorttrekists Pīters Gaisels un kanādietis no ledus liešanas meistariem "Ovāla" slidotavā. Treneris man ir tas pats – Jerūns Otters, ar kuru sākām sadarbību pēc 2006. gada olimpiskajām spēlēm. Mājās visu darām paši, nekāda apkopēja pakaļ nestaigā. Vasarā tika veikts liels darbs, sarīkojām pat savu velobraucienu – ar kalnu divriteņiem pa bezceļiem no Kalgari līdz nākamajai olimpiskajai pilsētai Vankūverai, kas ir apmēram 1000 kilometru. Braucām deviņas dienas. Šorttreks, ātrslidošana, svari, speciālie treniņi, piemēram, koordinācijai, imitācijas treniņi, veloergometrs... Treniņi sagatavošanās posmā bija dažādi un arī tagad ne jau tikai slidoju "Ovālā". Dienā ir 2–3 treniņi, no rīta gluži kā uz darbu eju, pa dienas vidu ir brīvāks, bet tad atkal viens vai divi treniņi. Nav laika garlaikoties. Mājās uz pāris dienām varbūt izdosies ieskriet janvārī, kad Hamarā risināsies Eiropas čempionāts klasiskajā ātrslidošanā, bet pēc tam Drēzdenē būs Eiropas čempionāts šorttrekā."
– Jau aizvadīti pirmie divi Pasaules kausa posmi Ķīnā un Dienvidkorejā. Ja reiz sasniegta augstākā – 7. vieta 1500 m distancē Seulā, sezonas sākums laikam ir sanācis labs.
– Es 2007. gadā reiz biju pat trešais Pasaules kausa posmā 1000 m distancē, taču šī 7. vieta noteikti vērtējama augstāk, jo toreiz nepiedalījās Āzijas valstu šorttrekisti. Šādā konkurencē tas man ir augstākais sasniegums. Ar pirmajiem diviem Pasaules kausa posmiem esmu apmierināts slidošanas taktiskajā ziņā, bet fiziski un tehnikas ziņā vēl ne. Vēl nebiju īpaši gatavs, jutos saguris pēc lielā vasaras darba.
– Tevi uzskata par vienu no mūsu cerībām uz augstu vietu Vankūveras olimpiskajās spēlēs, bet līdz tām vēl taču jātiek. Kā šorttrekā notiek kvalificēšanās olimpiskajām spēlēm?
– Tā būs nākamajos divos Pasaules kausa posmos – Monreālā un Marketā (ASV) jau novembra pirmajā pusē. Katrā distancē olimpiskajās spēlēs startēs 32 labākie pēc abu šo posmu rezultātiem. Vajadzētu tikt divdesmitniekā abos posmos, tad būs reālas izredzes startēt Vankūverā. Tiks izcīnītas vietas valstij, tā ka priekšroka būs tiem, kuriem vairāk spēcīgu dalībnieku. Kādam taču var vienā posmā viss iznākt ļoti labi, bet citā kaut kas misēties. Mums vēl piedalīsies Jēkabs Sailītis, Evija Krievāne, iespējams, arī Jānis Pivss un amerikāņu latvietis Ansis Robs (Augustā viens no labākajiem jaunajiem ASV šorttrekistiem vēl trenējās Soltleiksitijā kopā ar ASV izlasi. – A. K.).
– Vai joprojām spēkā mēģināšana tikt pie starta arī klasiskajā ātrslidošanā?
– Ir tāda doma. Decembrī piedalīšos divos Pasaules kausa posmos Kalgari un Soltleiksitijā, kuriem esmu kvalificējies. Ja sasniegšu labus rezultātus, varēšu startēt Vankūverā arī ātrslidošanā. Startēšu 1000, 1500 un 5000 metru distancēs. Man divdesmitniekā ir jābūt, tas nav nekas nereāls.
– Varēsi paspēt piedalīties šorttrekā un ātrslidošanā?
– Nebūs viegli, jo sacensības patiešām notiek gandrīz vienlaikus, un tas vispirms attiecas uz 5000 m distanci. Mēs vēl veiksim testus pirms olimpiskajām spēlēm, vērtējot, cik ātri atjaunojos pēc klasiskās ātrslidošanas un kā tā ietekmē startu šorttrekā. Pašreiz prioritāte ir šorttrekam, ātrslidošanai varbūt vairāk pievērsīšos nākotnē. Ātrslidošanā es vēl nekad neesmu piedalījies Pasaules kausa posmos, sarežģīti salīdzināt sevi ar konkurentiem, to daru vienīgi pēc rezultātiem. Šosezon ātrslidošanā vēl neesmu startējis. Vasarā noslidoju 3000 m distanci, un manu rezultātu neviens vēl nav paspējis uzlabot (smejas).
– Šķiet, neviens vēl nav mēģinājis olimpiskajās spēlēs startēt šorttrekā un ātrslidošanā...
– Nav gan. Ja izdosies, būšu pirmais, kurš to darīs.
– Tevis teiktais par lielāku pievēršanos ātrslidošanai nozīmē, ka turpmāk šorttreks būs otrajā plānā?
– Iespējams, jau pēc olimpiskajām spēlēm lielāks uzsvars būs uz klasisko ātrslidošanu. Ātrslidotāji saka, – man pa īstam jāpamēģina, varot labi sanākt. Mani pirmie rezultāti ātrslidošanā jau daudzus pārsteidza, viņi pat neticēja, ka pirms tam nekad nebiju startējis šā sporta veida sacensībās. Šorttreks šajā ziņā palīdz, lai arī ir savi plusi un mīnusi.
– Kopš uzvaras 2008. gada Eiropas čempionātā spēku samērs ir ievērojami mainījies?
– Būtiski tas mainījies nav, līderi palikuši gandrīz tie paši, taču ir vairāk sportistu, kuri jau ir netālu no līderiem. Konkurence kļuvusi lielāka. Pirmais divdesmitnieks ir ļoti spēcīgs, turklāt tagad Pasaules kausa posmos viss notiek citādāk. Ja, piemēram, pagājušajā sezonā varēji izvēlēties, kurās distancēs startēsi, tagad visi startē visās distancēs. 1500 m iepriekš bija trīs reizes jāslido, bet tagad iznāk piecas vai pat sešas reizes slidot. Ir vairāk sacensību kārtu, līdz ar to – smagāk, jau sākot ar ceturtdaļfinālu, bet dažreiz cīņa par tikšanu tajā ir ļoti sīva spēkošanās. Ja man olimpiskajās spēlēs izdosies kādā distancē tikt labāko astoņniekā, tas būtu ļoti labi.
– Ko vari teikt par Vankūveras olimpisko slidotavu?
– Hallē biju, pērn tur notika Pasaules kausa posms. Ledus nebūs "ātrs", Vankūvera ir jūras līmenī, tur ir paliels mitrums un būs citādāk nekā Kalgari. Taču apstākļi visiem būs vienādi. Pozitīvi ir tas, ka Vankūverā būs tā sauktā drošā bortu sistēma, proti, ap slidotavu nebūs hokeja apmaļu, un līdz ar to būs mazāk varbūtība gūt traumas. Vankūveras slidotavu pašreiz restaurē, un tur neviens netiks līdz olimpiskajām spēlēm. Man "lēns" ledus ir labāk nekā "ātrs", jo esmu tā sauktais fiziskais slidotājs. Ja asmeņi "klausīs"... Diezgan ilgi iznāca noņemties ap slidu asmeņiem. Pagājusī sezona man bija nestabila, jo bieži mainīju asmeņus un slidzābakus, meklēju labākos variantus. Slidzābaki, ar kuriem uzvarēju Eiropas čempionātā, jau ir novalkāti, bet slieces – nolietotas. Tagad izskatās, ka būs beidzot atrasts īstais variants. Pazīstu sevi: ja inventārs ir pilnīgā kārtībā, ja man par to nav jāuztraucas un lieki jādomā, tas dod papildu pārliecību un jūtos spēcīgāks. Tas arī ļauj ietaupīt spēku finišiem, kam šorttrekā vienmēr bija ļoti liela nozīme, bet pašreizējā konkurencē tā kļuvusi vēl lielāka.
Ielūkojoties pagājušā gada pasaules čempionāta rezultātos ātrslidošanā atsevišķās disciplīnās Ričmondā (Kanāda), piemēram, Haralda Silova personiskais rekords 5000 m distancē viņam būtu devis pat 7. vietu, 1500 m distancē viņš ar savu rekordu būtu ieguvis 12. vietu, bet 1000 m distancē – 20. vietu. Protams, šāda salīdzināšana nav objektīva, jo Kalgari "Olympic Oval" ledus ir viens no "ātrākajiem" pasaulē, taču tik un tā perspektīva saskatāma itin laba. Haralds taču ātrslidošanas sacensībās tā pa īstam vēl nemaz nav piedalījies. Viņš tikai decembrī pirmo reizi startēs Pasaules kausa posmos, un tur salīdzinājums jau būs daudz objektīvāks.
Tiesa, Vankūveras olimpiskajās spēlēs šorttreka sacensības 1500 m distancē ir 13. februārī, un šajā pašā dienā ir sacīkstes 5000 m distancē ātrslidošanā, "tūkstotis" šorttrekā ir 17. un 20. februārī, un šajās dienās ir attiecīgi 1000 m un 1500 m ātrslidošanā. Vienīgi "piecsimtnieks" šorttrekā (24. un 26. februārī) ne ar ko nesakrīt. Laiks rādīt, kā izdosies apvienot startu abos radniecīgajos, bet tomēr arī tik atšķirīgajos sporta veidos. Pašreiz tas nav aktuāli. Pašreiz aktuāli ir tikt uz Vankūveru.