Iztērēta nauda, zaudēts īpašums, nabadzība – tāda ir realitāte, kas sagaida tos, kas atgriezušies Irākā pēc neveiksmīgā mēģinājuma nelegāli šķērsot Baltkrievijas un Polijas robežu. Uzticējušies aicinājumiem internetā, uz Baltkrieviju devušies vairāki tūkstoši Irākas kurdu. Viņu vidū arī Diabs Zeidans, kurš milzu naudu samaksājis par mēģinājumu nokļūt Eiropā, kā arī vēl papildus par atpakaļceļu, vēstīts Inas Strazdiņas materiālā LTV Panorāmā.
Trīsdesmit gadu veco Diabu Zeidanu un celtnieku pēc profesijas LTV satika Žiana ciemā Erbīlas pievārtē. Viņš nāk lēnām, saudzējot savainoto kāju, kas cietusi piedzīvotajā pie Baltkrievijas robežas. Diabs ir viens no vairākiem simtiem kurdu, kuri šajās dienās atgriezušies Irākā no Baltkrievijas ar pirmo repatriācijas reisu. Viņš bija devies prom no valsts ar visu 36 cilvēku lielo ģimeni. Gluži vienkārši gribējis labāku dzīvi un darbu.
Aicinājums izmantot Baltkrieviju kā vārtus uz Eiropu ir bijis tik vilinošs, ka nebaidījušas pat lielās summas, ko, vienotā sistēmā saslēgtas, tūrisma aģentūras prasījušas par vīzām un avio biļetēm. Diabs paņēmis ap 10 000 dolāru lielu aizdevumu.
“Es devos uz Bagdādi un no turienes uz Dubaiju, un no turienes uz Baltkrieviju. Viss bija iekļauts, pilna pakete - vīza, lidojums un uzturēšanās viesnīcā ar visām brokastīm un pat veselības apdrošināšana. Dienu bijām viesnīcā, tad ņēmām taksometru un piecas stundas braucām, lai nokļūtu līdz mežam. Un tad baltkrievi mums teica, ka divu stundu gājienā mēs sasniegsim robežu un ka tur būs kāds, tā sacīt, kontrabandists, kas palīdzēs šķērsot robežu.
Bet realitātē mēs nogājām divas dienas un atdūrāmies pret Baltkrievijas robežas drāšu žogu,” stāsta Diabs.
Un tā mežā pavadītas daudzas dienas. Aizgājuši līdz pat Baltkrievijas un Lietuvas robežai.
Pie Lietuvas robežas atkal satikuši baltkrievus, kuri visus nogādājuši sākuma punktā pie Polijas robežas. Un tur atkal žogs, un tad sapratuši, ka tālāk ceļa nebūs. Mēģinājuši nokļūt atpakaļ Minskā.
“Kādu vakaru satikām cilvēku, viņš bija baltkrievs. No sākuma nobijāmies, bet tad runājām un izstāstījām, ka gribam atpakaļ uz Minsku. Viņš teica - nav nekādu problēmu. Viņš kaut kam piezvanīja un tad vaicāja, cik mēs varam maksāt, lai nokļūtu Minskā. Mēs teicām, ka atdosim visu. Gājām viņam līdzi un ieraudzījām, ka stāv vesels autobuss. Mēs viņam iedevām vairāk nekā 2000 dolāru,” atklāj Diabs.
Minskā viņi tikuši pirmajā repatriācijas reisā devās atpakaļ uz Irāku. Erbīlā Diabs un viņa ģimene ir zaudējuši pilnīgi visu - īpašumu, iekrājumus. Tagad viņi mēģina saprast, kā atdot milzīgos parādus. Dzīvo pie draugiem, kas viņus uz laiku izmitina.
