Kā tikt galā ar kurmjiem? Speciālisti atklāj iedarbīgākās metodes

© Dmitrijs Suļžics / F64

Speciālisti skaidro, ka ar kurmi der iemācīties sadzīvot, jo tas nes arī labumu, tomēr tad, ja mierīga līdzpastāvēšana neizdodas, var mēģināt likt lietā dažas metodes. Diemžēl – iedarbīgākās kurmim ir nāvējošas, ziņo portāls "LSM.lv".

Zoologs Jānis Ozoliņš norādīja, ka kurmis virzās pa alām, meklējot barību - sliekas. Alas ir tuvu augsnes virskārtai, tāpēc zālienā veidojas rakumi. Kurmju rakumu līdzināšana nelīdz, jo aizbērtās alas kurmis viegli atkal atrok.

"Nepatikšanas, kuras rada kurmis, ir saistītas ar to, ko cilvēks dara, jo mēs gribam auglīgu augsni, labāku ražu, tāpēc augsni mēslojam un irdinām, un tas ir tieši tas, kas nepieciešams kurmim," viņš skaidroja.

Ja sausā laikā laista mauriņu, cīnīties ar kurmjiem nebūs iespējams, jo sliekas no ļoti plašas apkārtējās teritorijas dosies uz vietu, kur augsne ir mitra, bet kurmji tām sekos. Jāizvēlas - ļaut zālei vienu vasaru izkalst, kas tai neko ļaunu nenodarīs, vai samierināties ar kurmju rakumiem.

Neviena kurmju apkarošanas metode kopā ar mauriņa laistīšanu nebūs efektīva.

Tāpat nopļautas zāles atstāšana turpat zālienā pievilinās sliekas, bet - kur sliekas, tur lielāka interese rosīties ir arī kurmjiem.

Vienlaikus der ņemt vērā, ka kurmis ar saviem rakumiem veido augsni, kurā iesakņoties sēklām. Tas veicina augu izplatību. Tāpat upju palienēs, kur palu rezultātā gadiem ilgi noslāņojas dažādi augsnes sanesumi un zem zemes atrodas sēklas, kuras nekad neizdīgtu, ja tās zemes virsū neizceltu kurmis.

Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns norādīja, ka viens no variantiem ir nedarīt neko, jo "pārāk fanātiska cīnīšanās ar kurmi beigās jau rada psiholoģiskas problēmas".

"Noķert tu viņu nevari, viņš tevi kaitina, centrējies tikai uz kurmi, un nekam pārējam dzīvē laika vairs nepietiek," viņš stāstīja.

Pīkstuļiem kā atbaidīšanas metodei ir īslaicīgs efekts, kurmji pie to radītās skaņas pierod ātri - dažu dienu laikā.

Viena no vecākajām metodēm ir bundžiņas vai plastmasas pudeles, kuras vibrē, kustas un rada troksni.

"Tā laikam ir vecākā metode, kādu es atceros. Tiesa gan, es esmu dzirdējis visai skeptiskus viedokļus par to. Tur, kur to vibrējošo mietiņu ieliek iekšā, kurmis smuki izceļ savu kaudzīti un tas vibrējošais mietiņš ir turpat izgāzts blakus," pieredzē dalījās Svilāns.

Ja mauriņš netiek laistīts, var izmantot kurmju atbaidīšanas līdzekļus, kuriem piemīt īpaša smaka. Tie ir gan kapsulveida, gan kā nelielas bumbiņas. Svarīgi rīkoties sistemātiski - līdzekli ar atbaidošo smaku liek kurmja alās un pakāpeniski kaitnieku izspiež no tām ārā, skaidroja zoologs Ozoliņš.

Savukārt dārzkopis un zālienu speciālists Ansis Birznieks norādīja, ka, viņaprāt, kurmis nav obligāti jānīdē un dārzā ar tiem var sadzīvot. Tomēr zālienā gan postījumus šie dzīvnieki nodara visai lielus. Viņa ieskatā, visefektīvāk strādā tās metodes, kuras diemžēl kurmi nogalina, proti, dažādas vienkāršas lamatas, piemēram, stingra drāts, par kuru gan jālūko, lai tā nepazūd augsnē.

Tomēr ar slazdiem citiem sanāk noķert, citiem ne. Kurmjiem ir daudzas jo daudzas ejas. Slazdu labāk izvietot tur, kur kurmis pārvietojas visbiežāk. Uzmanīgi jāatrok ala un tajā jāievieto lamatas. Pārāk lielu bedri nevajadzētu veidot, skaidroja Svilāns. Viņš slazdus ieteica likt starp divām alām.

Var arī virsū uzlikt spaini, bet zemi nevajag bērt, jo tas aizbērs ciet alu. Var apklāt ar dažām lielām lapām, un atliek gaidīt kurmi. Svilāns gan uzsvēra, ka katram pašam jāizvērtē, vai viņš tiešām ir gatavs šādā veidā medīt kurmjus. Pirmkārt, tie ir dzīvas radības, un, otrkārt, brīva vieta tukša nestāv - pēc laika tur iemitināsies jauns kurmis vai ūdensžurkas.

Iespējams, vieglāk ir tomēr kaut kā sadzīvot. Piemēram, dobes var veidot puķu podos vai zemes apakšējā kārtā ieklāt kādu sietu, lai kurmis netiek klāt.

Kurmji ēd zemesvēžus. Ja piemājas teritorijā zemesvēži kā ar šķērēm nogriež augu saknes, ziniet - mājas tuvumā nav gana daudz kurmju.

Kurmis pārtiek no kukaiņiem un kukaiņu kāpuriem, kas mīt augsnē, kā arī no sliekām. Bet viņš nedzenas pēc medījuma. Arī pēc zemesvēža viņš nerokas, bet apēdīs, kad tas būs iekritis kurmja alā. Kurmis nespēj tik ātri pārvietoties kā sliekas vai zemesvēži.

Citi

Pasaulei jau ilgāku laiku dzīvojot līdzi dažādiem konfliktiem, ik pa laikam aktualizējas jautājums, kas notiktu, ja kāda no lielvalstīm izdomātu izmantot kodolieročus. Kā zināms, tad sekas būtu briesmīgas, tāpēc tiek darīts viss, lai konflikti tik tālu neaizietu. Zinātnieki pieaugošo risku ietekmē nolēma salīdzināt, kura lielvalsts būtu spēcīgāka.

Svarīgākais