Soctīklus šokē vīrieša saruna ar ukraiņu bēgli Latvijā

Kāds Twitter lietotājs ierakstā atklājis fragmentu no viņa tēva sarunas ar Ukrainas bēgli, kas Rīgā strādā par taksistu. Taksista vārdi pārsteiguši daudzus soctīkla lietotājus.

No sarunas fragmenta izriet, ka vīrietis no Ukrainas atbraucis uz Latviju, jo domājis, ka te visi runā krievu valodā un bijis vīlies, ka tā nav.

"Mana tēva šodienas saruna ar ukraiņu takša vadītāju Rīgā: - Nu kā jums Latvijā? - Ir ok, bet manus bērnus neviens skolā negrib krieviski mācīt - Bet jūs taču Latvijā esat? - Nu tak mēs bijām domājuši, ka te visi krieviski runā. Mums tā latviešu valoda vispār nav vajadzīga. Vēl viens šīs sarunas gabaliņš vienkārši kontekstam: - Nu mēs sākumā bijām aizbraukuši uz Vāciju, bet tur izrādījās, ka viss ir vāciski, tāpēc atbraucām uz Latviju, jo domājam, ka te viss būs krieviski," pausts ierakstā.

Twitter lietotājiem ir dažādi viedokļi - daļa pauž viedokli par kreivu valodas nozīmi Latvijā, daļa diskutē par to, cik dažādi ir Latvijā beģļi no Ukrainas.

"Nu bet vai tad nav pamatoti? Līdz šim taču visur ir prasīta krievu valoda kā otrā valsts valoda pēc noklusējuma. Es arī neko citu uz šejieni braucot nebūtu gaidījusi. Prieks, ka beidzot tā siltumnīca tiek jaukta nost!"

"Es kādu laiku gāju pusdienot uz Boršču Ģertrūdes ielā, lai kaut kā finansiāli atbalstītu situāciju, bet arī novēroju ļoti izteiktu negribību runāt latviski. Un es domāju tādas 'basic' frāzes, kā "labdien, paldies, uz redzēšanos" u.tml. Par laimi, pēc personāla nomaiņas ir labāk."

"Biju tur pirms dažām dienām. Apkalpoja ļoti jauka ukrainiete, kura perfekti runāja latviski. Tā ka ir tomēr gana daudz labu piemēru."

"Braucām ar Bolt, kur ukraiņu šoferītis bija ļoti sirsnīgs un jauks. Stāstīja, kā meitas izdevies iekārtot latviešu skolā, ka sieva jau mazliet runā latviski, ka pašu neņem armijā, jo invaliditāte, ka brauks atpakaļ uz mājām tiklīdz varēs. Bezgala pateicīgs, ka var te strādāt."

"Par laimi ir arī pretēji. Savā darbā laiku pa laikam saskaros ar ukraiņiem. Lielākā daļa tieši runā par to, ka grib mājās, ir pieklājīgi un priecājas par to, kas ir nevis sūdzas par to, kā nav."

"Bēglis automātiski nenozīmē - labs cilvēks. Cilvēki, tai skaitā ukraiņi, ir ļoti dažādi - viens ar pateicību pieņem palīdzību, cenšas iekļauties sabiedrībā, kurā nokļuvis, otrs domā tikai par savu labumu, čīkst un sūdzas. Mēs paši arī tādi esam. Ar tautību tam nav nekāda sakara."

"Mani ukraiņu kolēģi mācās latviešu val, kam ir bērni, tie iet latviešu dārziņos. Viņi ir priecīgi, ka šeit var runāt krieviski, kamēr mācās, bet neviens neuzskata, ka latviešu nebūtu jāmācās. Cilvēki ir dažādi. Mums Latvijā ir "latvieši", kas neuzskata, ka latviešu būtu jāmācās."

"Tā ir realitāte. Mūsu mājā arī dzīvo sievietes no Ukrainas, bēgles, vīri karo. Viņām ir darbs, bet tikai tāpēc, ka darbā var runāt krievu valodā. Kāda tautība, nejautāju, man nav arī svarīgi - viņas ir bēgles. Un stresā. Nav reāli atrast spēku, lai vēl vakaros mācītos valodu."